Suosittuja jakeita Raamatun kirjasta Evangelijs pēc Lukasa 7

Jaa

Tōpēc Es tev soku: Jai ir atlaists daudz grāku, jo jei ļūti nūmīļōja, bet kam mozōk teik atlaists, tys mozōk mīļoj. Tad jai saceja: Tovi grāki tev ir atlaisti.

Tad Jys sīvītei saceja: Tova ticeiba tevi atpesteja, ej mīrā.

un, pīgōjuse nu aizmugures pi Jō kōjom, raudoja. Jei sōce ar osorom slapynōt Jō kōjas, slauceja jōs ar sovas golvas motim, bučōja Jō kōjas un svaideja ar smōrdeigū eleju.

Es tadei sevis naturēju par cīneigu īt pi Tevis. Bet soki tikai vōrdu, un muns kolps byus vasals. Tadei ari es asmu cylvāks vērseibai padūts, un maņ padūti ir karaveiri; un jo vīnam soku: Ej, tad jys nūīt; ūtram: Ej šur, un jys atīt; munam kolpam: Padori tū, un jys padora. Dzērdādams tū, Jezus nu jō breinōjōs, un, atsagrīzis uz ļaudim, kas Jam gōja pakaļ, saceja: (Patīši), Es jums soku: Tik lelas ticeibas Izraelī Es nikod nabeju atradis!

Tamā laikā īpaši Jys daudzejūs padareja vasalus nu slimeibom, cīsšonom, nu ļaunim gorim un daudzim oklajim dōvynōja redzēšonu. Tōdēļ tad atsasauce un jim saceja: Aizgōjuši pastōstit Jōņam, kū redzējot un dzērdejot: oklī redz, klibī staigoj, špitaleigī palīk teiri, kūrlī dzērd, nūmyrušī ceļās augšan, nabogim teik sludynōts Evangelijs