Evangelijs pēc Lukasa 7
7
VII.
K. Jezus padora vasalu vērsinīka kolpu.
1Nūbeidzis vysas sovas runas tim ļaudim, kas klausejōs, Jys aizgōja uz Kafarnaumu. 2Vīna vērsinīka kolps, kas jam beja dorgs, gulēja nōveigi slyms. 3Izdzērdis par Jezu, jys aizsyuteja pi Jō jūdu vacōkūs un lyka lyugt, lai Jys atītu un padareitu vasalu jō kolpu. 4Tī, atgōjuši pi Jezus, lyudze saceidami: Jys ir peļnejis, ka Tu jam tū izdareitu, 5jys tadei mīļoj myusu tautu un mums izbyuvēja synagogu.
6Jezus aizgōja tim leidza. Bet, kad beja jau natōli nu sātas, vērsinīks lyka caur draugim pasaceit: Kungs, nasapyulej, jo es naasmu cīneigs, ka Tu ītu zam muna jumta. 7Es tadei sevis naturēju par cīneigu īt pi Tevis. Bet soki tikai vōrdu, un muns kolps byus vasals. 8Tadei ari es asmu cylvāks vērseibai padūts, un maņ padūti ir karaveiri; un jo vīnam soku: Ej, tad jys nūīt; ūtram: Ej šur, un jys atīt; munam kolpam: Padori tū, un jys padora. #7:8 Jo manis, kas cytam asmu padūts, klausa, tū vairōk Tevis vysu radeibu Kunga klauseis visi, jo tik pavēlēsi.
9Dzērdādams tū, Jezus nu jō breinōjōs, un, atsagrīzis uz ļaudim, kas Jam gōja pakaļ, saceja: (Patīši), Es jums soku: Tik lelas ticeibas Izraelī Es nikod nabeju atradis!
10Un tī, kas beja syuteiti, atsagrīzuši atpakaļ uz sātu, atroda kolpu, (kurs beja slyms), jau vasalu.
K. Jezus pīceļ nu myrūnim jaunēkli.
11Vēļōk, kad Jys laidēs īt uz mīstu Naim vōrdā, Jam pakaļ gōja daudz mōcekļu un lels ļaužu pulks. 12Kad tyvōjōs pi mīsta, raug, nese ōrā myrūni, vīneigū mōtei dālu, kura beja atraitne. Nu mīsta gōja jai leidza lels ļaužu pulks. 13Īraudzejis jū, Kungs apsažālōja par jū un saceja: Naraudi! 14Tad, pīgōjis klōt, pīsaskōre pi myrūņa; tī, kas jū nese, nūstōja. Pēc tam Jys saceja: Jaunēkli, Es tev pavēļu: celīs augšā! 15Nūmyrušais atsasāda un sōce runōt. Un Jys atdeve jū mōtei.
16Vysus pōrjēme baile, un jī slavēja Dīvu saceidami: Myusu vydā ir cēlīs lels pravīts; Dīvs apraudzeja sovu tautu. #7:16 Dīvs apraudzeja sovu tautu — atsyuteja Pesteitōju. 17Ziņa par Jū izaplateja pa vysu jūdu zemi un pa vysu apkōrtni.
Jōņa mōcekli pi K. Jezus.
18Vysu tū jō mōcekli pastōsteja ari Jōņam. Tad Jōņs pasauce pi sevis divejus sovus mōcekļus 19un nūsyuteja jūs pi Kunga, lai pavaicōtu: Vai Tu esi Tys, kam ir jōatīt, vai mums jōgaida cyts? #7:19 Tys, kam jōatīt, ir Pesteitōjs. 20Atgōjuši pi Jō, tī cylvāki saceja: Jōņs Kristeitōjs myusus syuteja pi Tevis saceidams: Vai Tu esi Tys, kam jōatīt, vai mums jōgaida cyts?
21Tamā laikā īpaši Jys daudzejūs padareja vasalus nu slimeibom, cīsšonom, nu ļaunim gorim un daudzim oklajim dōvynōja redzēšonu. 22Tōdēļ tad atsasauce un jim saceja: Aizgōjuši pastōstit Jōņam, kū redzējot un dzērdejot: oklī redz, klibī staigoj, špitaleigī palīk teiri, kūrlī dzērd, nūmyrušī ceļās augšan, nabogim teik sludynōts Evangelijs, #7:22 K. Jezus Jōņam atbiļd uz jautōjuma na vōrdūs, bet dorbūs. Jys nūrōda uz padareitajim breinumim, kuri skaidri līcynoj, ka Jys ir apsūleitais Pesteitōjs. 23un svēteigs ir tys, kas nu Manis naīsaļaunoj.
24Kad Jōņa syuteitī aizgōja prūjom, Jys ļaudim sōce runōt par Jōni: Kō apskateitu jyus izgōjot tuksnesī? Vai nīdres, kū vējs lūka? 25Bet kō apskateitu jyus izgōjot? Vai meikstōs drēbēs tārpta cylvāka? Raug, kas bogōtōs drēbēs ir gārbti un skaisti dzeivoj, tī ir kēneņu pilīs. 26Bet kō gon apskateitu jyus izgōjot? Pravīša?
Jā, Es jums soku, pōrōka par pravīti.
27Par jū tadei ir raksteits:
Raug, Es syutu sovu eņgeli tova vaiga prīškā,
kas sagatavōs Tev Tovu ceļu.
28Un Es jums soku: Nu sīvītes dzymušim navā lelōka (pravīša) par Jōni (Kristeitōju), tūmār Es jums soku: Pats mōzōkais Dīva vaļsteibā par jū ir lelōks.
K. Jezus pōrmat bezticeigim.
29Tūlaik visi ļaudis, kas Jō klausejōs, pat ari muitinīki, pasadeve Dīva vaļai un pījēme Jōņa kristeibu, 30bet farizeji un lykumam mōceitī, napījimdami kristeibas, nycynōja Dīva nūdūmus atteiceibā uz sevi.
31(Kungs) runōja tōļōk: Kam lai pīleidzynoju šytōs škiras ļaudis? Kam jī ir leidzeigi? 32Jī ir leidzeigi bārnim, kas sēd uz tērga laukuma un cyts cytam sauc: Mes spēlejam jums fleitā, bet jyus nadoncojat. Mes aizdzīdojam bādu dzīsmi, bet jyus naraužat . .
33Atnōce Jōņs Kristeitōjs, jys ni maizes ēde, ni veina dzēre, bet jyus sokot: Jamā ir naškeists gors. #7:33 Kai Jōņa Kristeitōja styngrō dzeive, tai ari K. Jezus dzeive farizejim napatyka, tōpēc jī obejus pasmōdēja. #7:33 33–35 Ļaunprōteigī farizeji un jūs pīkritēji sovas bezticeibas attaisnōšonai īgolvoj, ka Jonī Kristeitōjā asūt ļaunais gors, un K. Jezus asūt rejējs un dzārōjs, un tōpēc navarūt ticēt ni vīnam, ni ūtram. Ari myusu dīnu bezticeigī dora tai pat. 34Atgōja Cylvāka Dāls, Jys ād un dzer, bet jyus sokot: Raug, kur cylvāks rejējs un veina dzārōjs, muitinīku un grēcinīku draugs! 35Un šū gudreibu attaisnōja visi jūs bārni.
Marijas Magdalenas atsagrīzšona.
36Kaids farizejs īaicynōja Jū pi sevis uz maļteiti. Jys, īgōjis farizeja mōjā, ījēme vītu. 37Raug, sīvīte, kas mīstā beja pazeistama kai grēcineica, izzynōjuse, ka Jys cīmojās farizeja mōjā, atnese alebastra trauceņā smōrdeigu eleju #7:37 Citi pi K. Jezus meklēja veseleibas mīsai, šitei grēcineica — dvēselei; citi žēlesteibu lyudze ar vōrdim, jei vōrdu vītā lej osoras. 38un, pīgōjuse nu aizmugures pi Jō kōjom, raudoja. Jei sōce ar osorom slapynōt Jō kōjas, slauceja jōs ar sovas golvas motim, bučōja Jō kōjas un svaideja ar smōrdeigū eleju.
39Tū radzādams, farizejs, kas Jū beja īlyudzis, pats sevī saceja: Jo Jys byutu pravīts, tad Jys zynōtu, kas un kaida ir šei sīvīte, kas Jū aizskar: ka jei ir grēcineica. 40Bet Jezus atsasauce un jam saceja: Seimaņ, Maņ ir kaut kas tev sokoms. Tys atbiļdēja: Soki, Mōceitōj! 41Vīnam cylvākam beja divi porōdnīki: vīns jam beja porōdā pīci simti denaru, un ūtrais pīcdesmit. 42Tai kai im nabeja nu kō atdūt, jys pīdeve obejim. Kurs tad nu jim, soki, jū vairōk mīļōs? 43Seimaņs atbiļdēja: Maņ līkās, ka tys, kuram vairōk pīdūts. Un Jys tam atbiļdēja: Pareizi iztīsōji. 44Tad, atsagrīzis uz sīvīti, saceja Seimaņam: Vai tu redzi šū sīvīti? Es īgōju tovā mōjā, un tu napasnēdzi kōjom yudiņa, — bet jei ar osorom aplaisteja Maņ kōjas un ar sovim motim nūslauceja. 45Tu Manis napabučōji, bet jei kai īgōja vēļ navā pōrstōjuse Munu kōju bučōt. 46Tu naapsvaideji ar eleju Maņ golvas, — jei ar smōrdeigū eleju apsvaideja Maņ kōjas. 47Tōpēc Es tev soku: Jai ir atlaists daudz grāku, jo jei ļūti nūmīļōja, bet kam mozōk teik atlaists, tys mozōk mīļoj. #7:47 Na ticeibas vīn, bet gon ticeibas un mīlesteibas dēļ jei grāku atlaisšonu sajēme.
48Tad jai saceja: Tovi grāki tev ir atlaisti.
49Bet tī, kas reizē beja pi golda, sōce sovstarpeji runōtīs: Kas gon Jys ir, ka pat grākus atlaiž? 50Tad Jys sīvītei saceja: Tova ticeiba tevi atpesteja, ej mīrā.
Tällä hetkellä valittuna:
Evangelijs pēc Lukasa 7: LGT
Korostus
Jaa
Kopioi
Haluatko, että korostuksesi tallennetaan kaikille laitteillesi? Rekisteröidy tai kirjaudu sisään
Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.