Evangelijs pēc Jōņa 8
8
VIII.
K. Jezus un grēcineica.
1Tad Jezus aizgōja uz Eleja kolnu. 2Reitā agri Jys otkon atgōja uz svētneicu. Visi ļaudis sagōja pi Jō klōtu, un Jys atsasēdis tūs mōceja.
3Te Rokstim mōceitī un farizeji atvede pi Jō vīnu sīvīti, kura beja pīkarta lauleibas lauzšonā, un, nūstatejuši tū uz vyds, Jam saceja: 4Mōceitōj, šitei sīvīte ir nūkarta pošā lauleibas lauzšonā. 5Un Moizešs lykumā pavēlēja taidas sīvītes nūmātōt ar akminim; bet kū Tu saceisi? 6Šytū jī saceja kārdynōdami, lai varātu Jū apvaiņōt.
7Bet Jezus pīsalīcis raksteja uz zemes ar pērstu, un tai, ka jī uzabōze ar jautōjumim, Jys pīsacēlis jim saceja: Kas nu jums ir breivs nu grākim, tys lai pyrmais mat uz jōs akmini! 8Tad Jys nūsalīcis otkon raksteja uz zemes. 9Izdzērduši šytū atbiļdi, jī, sōcūt nu vacōkim, vīns pēc ūtra aizgōja prūjom. Un palyka vīneigi Jys un sīvīte, kas uz vyds stōvēja. 10Tad Jezus pīsacēlis jai saceja: Sīvīt, kur ir tī, (kas tevi apvaiņōja?) Vai tad nivīns tevis nanūtīsoj? 11Tei atbiļdēja: Kungs, nivīns. Tad Jezus saceja: Ari Es tevis nanūtīsoju; ej, bet vairs nagrākoj.
K. Jezus ir pasauļa gaisma.
12Tad Jezus runōja jim tōļōk: Es asmu pasauļa gaisma. Kas īt Maņ pakaļ, tys tymsumā nastaigōs, bet gon jam byus dzeives gaisma. 13Bet farizeji Jam saceja: Tu pats par sevi līcynoj; — Tova līceiba navā patīsa.
14Jezus tim atbiļdēja: Jo Es pats par sevī līcynōtu, ari tad Muna līceiba byutu patīsa, jo Es zynu, nu kurīnes atgōju, un kur eju.#8:14 K. Jezus nu Dīva Tāva atnōce un uz Dīvu Tāvu grīžās atpakaļ. 15Jyus sprīžat pēc mīsas, bet Es ni par vīnu nasprīžu. 16Un jo ari Es sprīdumu dūtu, Muns sprīdums byutu pareizs; jo Es naasmu vīns pats, ar Mani ir Tāvs, kurs Mani syuteja. 17Ari jyusu lykumā stōv raksteits, ka diveju personu līceiba ir pylntīseiga. 18Es līcynoju par sevi pats, un par Mani līcynoj Muns Tāvs, kurs Mani syuteja.#8:18 Es kai Dīvs. #8:18 Par sevi kai cylvāku. 19Tī vaicōja: Kas tad ir tovs tāvs? Jezus atbiļdēja: Jyus napazeistat ni Manis, ni ari Muna Tāva. Jo jyus pazeitu Mani, tad ari Munu Tāvu pazeitu.
20Šytūs vōrdus Jezus pasaceja mōceidams svētneicā pi dōvonu monta krōtuves. Bet Jō nikas nasakēre, jo nabeja vēļ atgōjuse Jō stuņde.
Naticeigī sovūs grākūs nūmērs.
21Tad Jys saceja jim tōļōk: Es aizeju, jyus Manis meklēsit un sovūs grākūs nūmērsit. Tur, kur Es eju, jyus aizīt navarit.
22Tad jūdi saceja: Vai tad Jys grib pats sevi nūnōvēt, ka soka: Tur, kur Es īšu, jyus aizīt navarit.
23Jys tim atbiļdēja: Jyus paejat nu zemīnes, Es paeju nu augstīnes; jyus nu šō pasauļa esit, Es nu šō pasauļa naasmu.#8:23 Zemīnes — nu šō pasauļa. Jyus dūmojat tikai par tū, kas šamā pasaulī ir, bet uz dabasim sova prōta paceļt nagrybat. 24Tōpēc jums saceju: Jyus sovūs grākūs nūmērsit; tai tad, jo naticēsit, ka Es tys asmu, sovūs grākūs nūmērsit.#8:24 Es tys asmu — Dīva Dāls, Pesteitōjs. 25Jī vaicōja: Kas tad Tu taids esi? Jezus tim atbiļdēja: Kū gon Maņ pavysam ar jums runōt? 26Maņ vēļ byutu daudz kas par jums sokoms un sprīžams. Bet Tys, kas Mani syuteja, ir patīseigs un runoj patīseibu, un Es sludynoju pasauļam tū, kū nu Jō dzērdēju. 27Jī nanūprota, ka Jys stōsteja jim par Tāvu.
28Jezus runōja tōļōk: Kad jyus Cylvāka Dālu paceļsit uz augšu, tad gon pazeisit, ka Es tys asmu, un ka Es pats nu sevis nikō nadoru, bet runoju tū, kam Tāvs mani īmōceja.#8:28 Paceļsit uz augšu — pīkaļsit krystā. 29Tys, kurs Mani syuteja, ir ar Mani; Jys Manis vīna poša napamete, jo Es vysod doru tū, kas Jam pateik. 30Kad šytū Jys tim runōja, daudzeji Jam īticēja.
Jūdu cītsirdeiba.
31Tad Jezus runōja jūdim, kuri Jam beja īticējuši: Jo jyus Munas mōceibas pīsaturēsit, jyus eistyn byusit muni mōcekli 32un pazeisit patīseibu, un patīseiba jyusus atbreivōs.#8:32 Patīseiba jyusus atbreivōs nu nazynōšonas un nu grāka vērdzeibas. 33Tī Jam atbiļdēja: Mes asam Abraama pēcnōcēji un nikod naasam vērdzeibā bejuši. Kai tad Tu vari teikt: Jyus topsit breivi? 34Jezus tim atbiļdēja: Patīši, patīši, Es jums soku: Ikvīns, kas grākoj, ir grāka vērgs.#8:34 Pōrkōpdams Dīva bausleibas, cylvāks īkreit grākā un palīk par grāka vērgu. 35Vērgs vīnmār sātā napalīk, dāls palīk vysod.#8:35 Vērgam navā mantinīka tīseibu un tōpēc vysu myužu tur, kur jys ir, napalīk. 36Tai tad, jo Dāls jyusus padareis breivus, patīši, byusit breivi. 37Es gon zynu, ka jyus asat Abraama bārni, bet jyus meklejat Mani nūnōvēt, jo Muni vōrdi pi jums naatrūn pīkrisšonas. 38Es stōstu tū, kū redzēju pi sova Tāva, bet jyus dorot tū, kū nu sova tāva dzērdējot.#8:38 Vulgatā „dzērdējot“ vītā ir „redzējot“. #8:38 Jyusu tāva — valns ir grēcinīku goreigais tāvs.
39Jī atsasauce un Jam saceja: Abraams ir myusu tāvs. Jezus tim atbiļdēja: Jo jyus asat Abraama bārni, tad dorit Abraama dorbus. 40Bet jyus meklejat Mani — Cylvāku, kas jums sludynoj patīseibu, kū nu Dīva dzērdēju, nūnōvēt. Abraams tai nadareja. 41Jyus dorot sovu tāvu dorbus. Tī Jam atbiļdēja: Mes nalykumeigā lauleibā naasam dzymuši; mums ir vīns tāvs — Dīvs. 42Bet Jezus jim atbiļdēja: Jo jyusu tāvs byutu Dīvs, tad, bez šaubom, jyus Mani mīļōtu; Es tadei nu Dīva izgōju un atgōju. Es pats nu sevis naatgōju, Jys Mani syuteja. 43Kōpēc jyus Munu vōrdu nasaprūtat? — Jo naspējat Munu vōrdu klauseitīs. 44Jyusu tāvs ir ļaunais gors, un jyus gribit sova tāva grybu izpiļdeit. Jys pošā īsōkumā beja par slapkovu un taisneibā naizturēja, jo jamā taisneibas navā. Kad jys maloj, runoj nu sevis, jo jys pats ir meļs un malu tāvs. 45Lai gon Es sludynoju patīseibu, jyus Maņ naticit. 46Kas nu jums var maņ pōrmest grāku? Un jo Es runoju taisneibu, kōpēc Maņ natycat? 47Kas nu Dīva paīt, tys Dīva vōrdu klausa; jyus naklausot tōpēc, ka nu Dīva naasat.
48Tad jūdi Jam atbiļdēja saceidami: Vai tad mes napareizi teicem, ka Tu esi samarīts un tevī ir valns? 49Jezus atbiļdēja: Manī valna navā, bet Es gūdynoju sovu Tāvu, un jyus Maņ gūdu laupot. 50Es sova gūda namekleju; ir, kas jō meklej un tīsoj. 51Patīši, patīši, Es jums soku: Jo kas Munu vōrdu globōs, tys myužam nōves naredzēs. 52Jūdi atbiļdēja: Tagad mes redzim, ka tevī ir ļaunais gors; Abraams nūmyra un ari pravīši, un Tu soki: kas Munus vōrdus globōs, tys myužam nōves nabaudeis. 53Vai tad Tu esi lelōks par myusu tāvu Abraamu, kurs nūmyra, un pravīšim, kuri taipat nūmyra? Par kaidu Tu sevi skaiti?
54Jezus atbiļdēja: Jo Es pats sevi gūdynōtu, tad Muns gūds byutu nīceigs. Tys, kas Mani gūdynoj, ir Muns Tāvs, par kuru jyus sokot, ka asūt jyusu Dīvs, 55un tūmār Jō napazeistat. Es gon Jū pazeistu, un jo Es saceitu, ka Jō napazeistu, tad byutu meļs, leidzeigs jums. Es Jū pazeistu un Jō vōrdu globoju.#8:55 Ikvīns, kas apgolvoj, ka atzeist Dīvu, bet Dīva bausleibu napylda, ir meļs. 56Jyusu tāvs Abraams prīcōjōs Munu dīnu īraudzeit; jys redzēja un prīcōjōs.
57Tad jūdi Jam saceja: Tev vēļ navā pīcdesmit godu, un Tu soki, ka redzēji Abraamu? 58Jezus jim atbiļdēja: Patīši, patīši, Es jums soku: Pyrmōk na Abraams tyka, Es asmu.#8:58 K. Jezus kai Dīvs ir pyrms visim myužu myužim, vīnleidzeigs Dīvam Tāvam.
59Tad jī pagiva akmiņus, lai Jam svīstu, bet Jezus pasaslēpe un izgōja nu svētneicas ōrā.
Tällä hetkellä valittuna:
Evangelijs pēc Jōņa 8: LGT
Korostus
Jaa
Kopioi
Haluatko, että korostuksesi tallennetaan kaikille laitteillesi? Rekisteröidy tai kirjaudu sisään
Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
