Evangelijs pēc Lukasa 5
5
V.
Bogōtō zveja.
1Reizi, kad ļaudis spīdēs klōt, lai dzērdātu Dīva vōrdu, Jys stōvēja pi Genezaret azara. 2Īraudzejis pi krosta stōvūšas divi laivas, jo zvejnīki beja izkōpuši ōrā un teireja teiklus, 3Jys īkōpe vīnā laivā, kura pīdarēja Seimaņam, un palyudze, lai atsastumtu drusku nu krosta nūst. Tad atsasēdis tamā laivā, mōceja ļaudis.
4Pabeidzis runu, Jys saceja Seimaņam: Dūdīs uz dziļumim un īmetit jyusu teiklus zvejai. 5Bet Seimaņs atsasauce un saceja: Mōceitōj, mes vysu nakti strōdōjom, bet nikō nanūgivom, bet Tova vōrda dēļ īmesšu teiklus. #5:5 Bez Dīva paleiga cylvāks ar sovim vīn spākim nikō navar panōkt, bet, kad dorbu pavoda Dīva paleigs, panōc daudz. 6Tū izdarejuši, jī sakēre tik daudz zyvu, ka sōce pleist teikli. 7Tōpēc pamōve draugim, kuri beja ūtrajā laivā, lai tī ītu jim paleigā. Tī pībrauce klōtu. Obi laivas piļdeja ar zivim tik tōli, ka tikkū naapgryma.
8Tū radzādams, Seimaņs Pīters pakryta pi Jezus kōjom un saceja: Kungs, ej nūst nu manis, jo es asmu grēceigs cylvāks! #5:8 Radzūt, ka jō tyvumā ir tik svāta un augsta persona, Pīteri apjam baile un uztraukums, tōpēc jys lyudz, lai Pesteitōjs nu jō atsatōlynoj. 9Zyvu pīzvejōšonas dēļ jys un visi citi, kas ar jū beja, ļūti breinōjōs, 10ari Zebedeja dāli Jākubs un Jōņs, kuri beja Seimaņa leidzstrōdnīki. Jezus Seimaņam teice: Nasabeist! Nu šō laika byusi ļaužu zvejōtōjs.
11Tī, izvylkuši molā laivas, pamete vysu un aizgōja Jam pakaļ.
K. Jezus padora vasalus špitaleigū un krampa sarautū.
12Un kad Jys beja vīnā nu mīstim, vīns cylvāks, kas vysā beja ar špitaleibu apklōts, īraudzejis Jezu, pakryta uz vaiga un lyudze: Kungs, jo gribi, vari mani padareit teiru!
13Jys izstīpe rūku un aizkēre jū saceidams: Es grybu, esi teirs! Un špitaleiba tyuleņ nu jō atsastōja. #5:13 Ar špitaleibu saslymušais cylvāks tyka izraideits nu sabīdreibas un nadreikstēja nivīnam cylvākam tyvōtīs, tōpēc špitaleiba tyka uzskateita kai Dīva strōpe. 14Jys tū breidynōja, ka nikam nasaceitu, bet, ka ītu un pasarōdeitu goreidznīkam un par sovu atteireišonu salyktu upuri, kai Moizešs beja pavēlējis, jim kai līceibu.
15Bet ziņa par Jū platejōs tōļōk un tōļōk. Daudzi ļaužu saplyuda Jō klauseitūs un izveseleitūs nu sovom slimeibom. 16Bet Jys slēpēs vīntuleigōs vītōs un lyudzēs.
17Vīnu dīn, kad Jys mōceja, ari farizeji un Rokstim mōceitī sēdēja, kas beja sagōjuši nu vysom Judeas un Galilejas sadžom, pat nu Jeruzalemas, jo Jam beja Kunga vara dareit tūs vasalus.
18Raug, ļaudis nese uz gultas krampa sarautū cylvāku. Jī pyulējōs pīnest klōtu un nūlikt tū Jezus prīškā. 19Bet ļaužu daudzuma dēļ navarādami pīīt klōtu ni nu kuras puses, jī uzkōpe uz jumta un pa caurumu nūlaide jū zemē, taišni Jezum prīškā. 20Jys, radzādams tūs ticeibu, saceja: Cylvāks, tovi grāki tev teik atlaisti.
21Bet Rokstim mōceiti un farizeji sevī saceja: Kas Jys taids ir, ka zaimoj Dīvu? Tadei grākus var atlaist vīneigi tik Dīvs.
22Bet Jezus, caurskateidams jūs dūmas, jim saceja: Kū jyus dūmojit sovōs sirdīs? 23Kas ir vīgļōk sokoms: Tovi grāki ir atlaisti, vai ari: Celīs augšā un staigoj? #5:23 K. Jezus kai Dīvs‐Cylvāks varēja i slymūs dareit vasalus, i atlaist grākus. 24Bet lai jyus zynōtu, ka Cylvāka Dālam ir grāku atlaisšonas vara vērs zemes, — Jys saceja slymajam, — Es tev pīsoku: Celīs augšā, jem sovu gultu un ej uz sovu sātu. 25Un jys pīsacēle jūs acīs, un, pajēmis gultu, uz kurōs gulēja, slaveidams Dīvu, aizgōja uz sovu sātu. 26Visi breinōjōs un slavēja Dīvu un izbailēs saceja: Šudiņ mes redzējom breineigas lītas.
Levi paaicynōšona.
27Pēc tam, izgōjis ōrā, Jys īraudzeja muitinīku, Levi vōrdā, kas sēdēja pi muitas golda. Jys tam saceja: Ej Maņ pakaļ! 28Tys pīsacēlis, pamete vysu, un gōja Jam pakaļ.
29Levi sovā sātā sagatavōja Jam lelu gūda maļteiti. Gūda maļteitē reizē ar Jū jēme daleibu daudzeji muitinīki un citi. 30Farizeji un Rokstim mōceitī dareja pōrmatumus Jō mōceklim saceidami: Kōpēc ādat un dzerat kūpā ar muitinīkim un grēcinīkim? 31Tad Jezus atsasauce un saceja: Vasalim ōrsts navā vajadzeigs, bet gon slimim. 32Es naatgōju taisneigūs uz atsagrīzšonu sauktu, bet gon grēcinīkus.
Gavēņa jautōjums.
33Bet jī atbiļdēja: Jōņa mōcekli un farizeju mōcekli bīži ītur gavēni un lyudzās, bet Tovi ād un dzer. 34Jys tim atbiļdēja: Vai tad var kōzu vīsim likt īturēt gavēni, koleidz leigovaiņs ar jim ir kūpā? #5:34 Koleidz K. Jezus pats beja klōtu, mōceklim beja atspērdzynōjuma un prīka dīnas, tōpēc jim napīkryta skumt un īturēt gavēni. 35Gon atīs laiks, kad leigovaini nu jim pajims, un tūlaik tamōs dīnōs ji gavēs.
36Tad jim pastōsteja pīleidzeibu: Nikas naraun gobola nūst nu jauna mēteļa un našyun jō klōt vacam, jo cytaiž, saplāstu jaunū, bet jaunō īlōps vacam nadarātu. #5:36 Vacō Īstōdejuma ōrejōs formas Evangelijam un Kristus Bazneicai nav pīmārōtas. 37Taipat nikas nalej jauna veina vacūs traukūs, jo cytaiž, jaunais veins saplēss traukus, pats izalīs, un trauki byus pagolam. 38Jauns veins tadei jōlej jaunūs traukūs (tad vīns un ūtrs paliks dzeivi). 39(Taipat) nivīns, kas dzer vacū veinu, tyuleņ nagrib jauna, tadei soka: Vacais ir lobōks. #5:39 Vacais lobōks — Vacō Īstōdejuma ļaudim Jaunais Īstōdejums sōkumā nabeja pa prōtam.
Tällä hetkellä valittuna:
Evangelijs pēc Lukasa 5: LGT
Korostus
Jaa
Kopioi
Haluatko, että korostuksesi tallennetaan kaikille laitteillesi? Rekisteröidy tai kirjaudu sisään
Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.