Maak 10
10
Yesu dagɛ nɩaa dɩ ba sɩ́ ba haalaa vɩa
Mat. 19.1-12; Luuk 16.18
1Ŋɩɩ nɛ Yesu sii a lɩɩ nɩmɛ a mʋ Judiya tinteeŋ a chol Jɔdaŋ fuo-la. Nɩ-daŋ bɩra hilimi ʋ teeŋ. Ʋ bɩra dagɛba arɩ ʋ sɩ yie dagɛba ŋɩɩ.
2Ŋɩɩ nɛ Farisii tɩŋŋaa dɔnsʋŋ ma sii kɔ ʋ teeŋ a chɩchɛ dɩ ba magɩsʋ a pɩɛsʋ, “Ŋ sɩ vɩa ŋ haala, ʋ kɛŋ wombiiŋ nɛɛ?”
3Yesu mɩɩra pɩɛsɛba, “Ɛɛ nɛ Mosis dagɛma dɩ ma tuto?”
4Ba bʋl, “Mosis sɩ dɩ baala nɩɩ chɛ ʋ vɩa ʋ haala, dɩ ʋ laa sɩpaaŋ a ŋmʋnsɛ teniŋ a pɩ haal-la aŋ-na vɩaʋ.”
5Yesu bɩra bʋla pɩba, “Ma tʋɔŋ dolie, ŋɩɩ nɛ tɩɩ Mosis ŋmʋnsɛ ŋɩɩ pɩma. 6Ama Wɩa sɩ bugumo ŋaa dʋnɩa, nɩalɩŋ ʋ sɩ ŋaa, ba ŋaa baal arɩ haal nɛ. 7Ŋɩɩ wɩaa nɛ tɩɩ baala jaŋ leŋ ʋ nyɩmma arɩ ʋ naaŋ dɩa [aŋ ka ʋ dɩ ʋ haala mɛrɛ dɔŋɔ lɛ]. 8Nɩaa deemba balɩa jaŋ kɛŋ chal-bala. Ba bɩra bɩ jaŋ ŋaa nɩaa balɩa, see kʋbala. 9Nɩalɩŋ saa Wɩa sɩ kaa mɛrɛ dɔŋɔ lɛ, ʋ bɩ maga dɩ nuhuobiine kaa pɔrɛ.”
10Yesu arɩ ʋ harɩ-tooroo mɩɩra sii jʋʋ dɩa. Ŋɩɩ nɛ ba bɩra pɩɛsʋ wɩɩŋ deeŋ. 11Ʋ bʋla pɩba, “Baal-na kala sɩ vɩa ʋ haala aŋ bɩra jaa dɔŋɔ, ʋ ŋaa bachɔrʋŋ nɛ. 12Dɩ haala ma nɛ vɩa ʋ bala aŋ ma bɩra mʋ jaa baal dɔŋ, haal-la ma ŋaa hachɔrʋŋ nɛ.”
Yesu joŋ nɩsɩŋ daŋ hambiisiŋ lɛ
Mat. 19.13-15; Luuk 18.15-17
13Nɩaa sii kɔ Yesu teeŋ a kɛŋ ba hambiisiŋ kaa kɔ, dɩ ʋ joŋ ʋ nɩsɩŋ daŋ ba lɛ a sʋl Wɩa pɩba. Ŋɩɩ nɛ ʋ harɩ-tooroo kpɩa ba lɛ. 14Yesu sɩ na ŋɩɩ, ʋ na baanɩŋ ʋ harɩ-tooro-la nyuŋ a bʋla pɩba, “Má leŋ dɩ hambiisi-la kɔ mɩ teeŋ, má sɩ́ ba kiru. Nɩaa deemba doho nɛ hɛ Wɩa kuorii-la tʋɔŋ. 15Wʋtɩtɩɩ nɛ mɩ bʋlaa pɩma, dɩ ŋ bɩ Wɩa to a nagɛ hambie sɩ yie to ʋ nyɩmma arɩ ʋ naaŋ ŋɩɩ, ŋ bɩ jaŋ wuo jʋʋ Wɩa kuorii-la tʋɔŋ.” 16Ŋɩɩ nɛ ʋ guori hambiisi-la, a joŋ ʋ nɩsɩŋ daŋ ba lɛ, a sʋl Wɩa pɩpɩba.
Baal-la sɩ kɛŋ kɩaa kɔ Yesu teeŋ
Mat. 19.16-30; Luuk 18.18-30
17Yesu bɩra sie dɩ ʋ vɛŋ wombiiŋ. Baal kʋbala fá kʋ kpirimi ʋ sɩpaaŋ a pɩɛsʋ, “Mɩ kʋhɩa-zɔmʋŋ, ɛɛ nɛ mɩ jaŋ ŋaa a kɛŋ mɩɩsɩ-la sɩ bɩ dɛrɛ?”
18Yesu pɩɛsʋ, “Bɛɛ nɛ tɩɩ ŋ yɩrɛmɛ kʋhɩa-zɔmʋŋ? Nʋʋkala bɩ zɔŋ see Wɩa dʋndʋŋa. 19Ŋ jɩŋ Wɩa niiri-la ba sɩ ŋmʋnsa bil dɩ nɩaa tuto nɛ. Ba nɛ ŋ-la: Sɩ́ nɩaa kpʋ, sɩ́ ŋ dɔŋɔ tɩɩna haala chɛ, sɩ́ gaa, dɩ ŋ nɛ ŋaa pɛ-naarʋ wɩɩ lɛ, sɩ́ wɩaa nyɩɛ. Sɩ́ nʋʋkala kʋŋ gɩrɩma laa. Zizil ŋ nyɩmma arɩ ŋ naaŋ.”
20Ŋɩɩ nɛ baal-la bʋla pɩ Yesu, “Mɩ kʋhɩaŋ, mɩ to wɩaa deemba kala mɩ hambiiriŋ lɛ nɛ.”
21Ŋɩɩ nɛ Yesu beŋ ʋ sɩaa lɛ a chou aŋ bʋla pʋ, “Wʋbala nɛ ka, ŋ ha bɩ ŋaa. Joŋ ŋ kɩaa kala yallɛ a joŋ moribie-la a pɩ summoo aŋ kʋ tomi. Ŋ nɛ ŋaa ŋɩɩ, ŋ jaŋ kɛŋ kɩaa Wɩa-jaŋ lɛ.”
22Yesu sɩ bʋl ŋɩɩ, ʋ ŋaa baal-la sɩaa biri, bɛɛ wɩaa ʋ kɛŋ kɩaa nɛ woruŋ. Ʋ tʋɔŋ chei, ʋ sii viiri.
23Ŋɩɩ nɛ Yesu beŋ nɩaa aŋ mɩɩra bʋla pɩ ʋ harɩ-tooroo, “Ʋ ŋaa wʋduo nɛ arɩ nɩalɩŋ sɩ kɛŋ kɩaa sɩ jaŋ wuo jʋʋ Wɩa kuorii-la tʋɔŋ.”
24Ʋ bʋl ŋɩɩ, ʋ harɩ-tooro-la hirigi. Ʋ saa mɩɩra bʋla pɩba, “Mɩ biiri, ʋ ŋaa wʋduo nɛ arɩ nɩalɩŋ sɩ kɛŋ kɩaa sɩ jaŋ wuo jʋʋ Wɩa kuorii-la tʋɔŋ. 25Ʋ bɩ hɛɩ arɩ bʋntaŋŋa sɩ jaŋ wuo to gɛrɩ-hɛmɩŋ bʋa lɩɩ arɩ ʋ sɩ hɛyɛ ŋɩɩ nɩɩ-la sɩ kɛŋ kɩaa sɩ jaŋ wuo jʋʋ Wɩa kuorii-la tʋɔŋ.”
26Yesu sɩ bʋl ŋɩɩ, ʋ harɩ-tooro-la faasa hirigi a pɩpɩɛsɛ dɔŋɔ, “Ʋ nɛ nagɛ ŋɩɩ, kʋbɛɛ nɛ saa Wɩa jaŋ laa ta?”
27Yesu mɩɩra bemba aŋ bʋl, “Wɩɩ-la sɩ jaŋ kperi nuhuobiine, ʋ bɩ Wɩa wuo kperi. Wɩa wuo wɩɩkala ŋaa nɛ.”
28Ŋɩɩ nɛ Pɩɩta bʋla pʋ, “La-na leŋ la kʋŋkala nɛ aŋ tuto ŋ harɩŋ.”
29Yesu bʋla pʋ, “Wʋtɩtɩɩ nɛ, ma leŋ ma kɩaa kala nɛ aŋ tutomi. Mɩ saa jaŋ bʋla pɩma, nɩɩ-la kala sɩ leŋ ʋ dɩa koo ʋ naambiiriŋ koo ʋ naaŋ koo ʋ nyɩmma koo ʋ biiriŋ koo ʋ bagɩsɩŋ mɩ wɩaa arɩ Wɩa wʋzɔmɔ-la wɩaa, 30ʋ tɩɩna jaŋ bɩra na dɩɩsɩŋ, naambiiriŋ, naamba, biiriŋ arɩ bagɩsɩŋ naansɩɩŋ zɔlɔ, a pɛ ba sɩ jaŋ to naasɩŋ dɔgɩsʋ dʋnɩa deeŋ lɛ. Dɩ ʋ nɛ kʋ sʋʋ, ʋ jaŋ na mɩɩsɩ-la sɩ bɩ dɛrɛ. 31Ama sɩpaalaaraa yʋga sɩ jaŋ bɩrɩmɛ harɩ-tooroo. Harɩ-tooroo ma yʋga sɩ jaŋ bɩrɩmɛ sɩpaalaaraa.”
Yesu bɩra bʋl ʋ sʋʋŋ wɩaa
Mat. 20.17-19; Luuk 18.31-34
32Yesu sɩ bʋl ŋɩɩ dɩ ba hɛ wombiiŋ lɛ nɛ a mʋmʋ Jerusalɛm. Yesu laa ba sɩpaaŋ. Ʋ harɩ-tooroo hirigi, fawʋllʋŋ ma kɛŋ nɩalɩŋ dɔnsʋŋ sɩɩ to ba harɩŋ. Ŋɩɩ nɛ Yesu kɛŋ ʋ harɩ-tooroo dʋndʋŋa a sʋʋsa lɩɩ, a bʋla pɩba wɩɩ-la kala nɩaa sɩ jaŋ ŋaa ʋ lɛ a bʋl, 33“Má jegili mɩ teeŋ. Laa mʋ Jerusalɛm nɛ. Dɩ la nɛ yi nɩmɛ, ba jaŋ kɛŋ mɩ-na Nuhuobiine Bie kaa mʋ pɩ Wɩɩsʋllɩ sɩpaalaaraa kʋhɩasɩŋ arɩ Wɩa teniŋ kerichiba. Ba jaŋ diimi sarɩya a bʋl dɩ ʋ maga dɩ mɩ sʋʋ nɛ, aŋ kɛmmɛ kaa mʋ hɛ nɩalɩŋ sɩ bɩ Juu tɩŋŋaa ŋaa nɩsɩŋ lɛ dɩ ba kpʋmɛ. 34Ba jaŋ mɔmmɛ a tʋ nantʋɔrʋŋ ma hɛ mɩ lɛ. Ba jaŋ vɩɩrɛmɛ aŋ kpʋmɛ maa, ka dɩ mɩ sii sʋʋŋ lɛ tapʋlaa batori chɛɛŋ.”
Jeems arɩ Jɔɔŋ sʋl Yesu aa chɛ dɩhɔnʋŋ Wɩa teeŋ
Mat. 20.20-28
35Ŋɩɩ nɛ Jeems arɩ Jɔɔŋ sii. Ba fa ŋaa Zebidi biiriŋ nɛ a mʋ Yesu teeŋ a bʋla pʋ, “La kʋhɩaŋ, laa sʋlʋŋ dɩ ŋ ŋaa wɩɩ nɛ a pɩla.”
36Yesu pɩɛsɛba, “Wʋbɛɛ nɛ maa chɛ dɩ mɩ ŋaa pɩma?”
37Ba bʋl, “Ŋ sɩ jaŋ dii Wɩa kuorii-la a kɛŋ yɩrɩŋ a hɔŋ ŋ kuoru kpasa nyuŋ, leŋ la ŋaa ŋ bʋbʋɔŋ hʋhɔnnɔɔ, dɩ dɔŋɔ hɔŋ ŋ nadiiŋ, dɩ dɔŋɔ ma hɔŋ ŋ nagʋa.”
38Ŋɩɩ nɛ Yesu bʋla pɩba, “Ma bɩ jɩŋ kʋ-la ma sɩɩ chɛ. Ma jaŋ wuo nyalɩma na hɛɛ-la mɩ sɩ jaŋ naa? Ma jaŋ wuo fo Wɩɩchʋɔlɛ lɩɩŋ arɩ ba sɩ jaŋ fomi ŋɩɩ koo?”
39Ba sɩ, “Oo, la jaŋ wuo.” Ŋɩɩ nɛ Yesu bʋla pɩba, “Wʋtɩtɩɩ nɛ ma bʋl. Hɛɛ-la mɩ sɩ jaŋ na, ʋ-nɛ ma ma jaŋ na. Ba sɩ jaŋ fomi Wɩɩchʋɔlɛ lɩɩŋ ŋɩɩ, ba jaŋ foma ma ŋɩɩ. 40Ama mɩ nadiiŋ arɩ mɩ nagʋa hʋhɔnnɔ-la, mɩ dee bɩ jaŋ tʋɔsɛba. Wɩa nɛ jaŋ lɩɩsɛba dɩ ba hɔŋ nɩmɛ.”
41Yesu harɩ-tooroo fii-la sɩ ka a nɩɩ wɩɩ-la Jeems arɩ Jɔɔŋ sɩ bʋla, ba na baanɩŋ ba nyuŋ. 42Ŋɩɩ nɛ Yesu yɩrɛ ʋ harɩ-tooroo kala, ba mʋ ʋ teeŋ. Ʋ bʋla pɩba, “Ma jɩma nɩalɩŋ sɩ bɩ Juu tɩŋŋaa ŋaa kuoroo yie joŋ wɩaa a nyagɛ ba nɩaa bil nɛ. Ba kʋhɩasɩŋ ma didii doluŋ ba lɛ. 43Ama ʋ bɩ maga dɩ ma-na ŋɩŋaa ŋɩɩ. Ma tʋɔŋ nɩɩ-la sɩɩ chɛ ʋ ŋaa ma kʋhɩaŋ, ʋ maga dɩ ʋ nɛ tɩŋ tɩntɩŋŋaa pɩpɩma. 44Ma tʋɔŋ nɩɩ-la sɩɩ chɛ ʋ ŋaa ma tʋɔŋ kuoro, ʋ maga dɩ ʋ nɛ ŋaa ma tʋɔŋ yomo. 45Mɩ-na Nuhuobiine Bie, mɩ bɩ kɔ dɩ mɩ chɛ nɩaa dɩ ba tɩma pɩmɛ, mɩ kɔ dɩ mɩ-na tɩma pɩba nɛ a joŋ mɩ mɩɩsɩŋ yɔɔ sʋʋŋ, a laa nɩ-daŋ mɩɩsɩŋ pɩba.”
Yesu vaarɛ nyʋlɩma
Mat. 20.29-34; Luuk 18.35-43
46Ŋɩɩ nɛ ba kʋ yi taŋ kʋbala baa yɩrɛ Jeriko. Yesu arɩ ʋ harɩ-tooroo sɩ sie dɩ ba lɩɩ taŋ-la lɛ, nɩ-daŋ to ba harɩŋ. Ba kala mʋmʋ dɩ nyʋlɩma hɔŋ wombiiŋ niiŋ. Ʋ ŋaa sʋllʋ nɛ, ʋ yɩrɩŋ nɛ Batimeyas a ŋaa Timeyas nanʋala. 47Ʋ nɩa dɩ Yesu sɩ lɩɩ Nazarɛt nɩɩ kɔ. Ŋɩɩ nɛ ʋ faasa yɩrɛ a bʋl, “Yesu, Devit nihiŋ, fá mɩ nenige.”
48Nɩaa yʋga a kpɩa ʋ lɛ dɩ ʋ kɛŋ goŋ, ama ʋ faasa yɩrɛ a kɩɩ ŋɩɩ, “Yesu, Devit nihiŋ, fá mɩ nenige.”
49Ŋɩɩ nɛ Yesu chɩŋ aŋ bʋl, “Má yɩrʋ dɩ ʋ kɔ.” Ŋɩɩ nɛ ba yɩrɛ nyʋlʋŋ-la a bʋla pʋ, “Nyɩrɛ ŋ bɔyɛ aŋ sii kɔ. Ʋʋ yɩrɩŋ nɛ.” 50Ʋ wuri ʋ gɛrɩ-balɩŋ ta aŋ sii fɩla mʋ yi Yesu.
51Ŋɩɩ nɛ Yesu pɩɛsʋ, “Bɛɛ kʋŋ nɛ ŋ chɛ mɩ ŋaa a pɩŋ?”
Nyʋlʋŋ-la bʋl, “Mɩ kʋhɩaŋ, leŋ dɩ mɩ sɩaa suri dɩ mɩ nɩna.”
52Ŋɩɩ nɛ Yesu bʋla pʋ, “Ŋ sɩ laa Wɩa dii nɛ tɩɩ ŋ duori. Mʋmʋ.”
Ŋɩɩ nɛ ʋ sɩaa guu suri, ʋ tuto Yesu harɩŋ.
©Ghana Institute of Linguistics Literacy and Bible Translation 1984, 2014