Teē Ngán Israel gə̄ 12
12
Nāā Pákə
1Kɔ́ɔ̄ɓē ɔr̄ najə̄ kə Moijə ō, *Aaro̰ ō, dɔ nang kə́ Ejiptə tə́ ədadə́ na: 2Tām̄ yāsí tə́ ní nāā ń toō i nāā kə́ ta kəga dɔ#12.2 Nāā kə́ ta kəga dɔ: Kə́ tām̄ yā Hebəro gə̄ tə́ i nāā Abib. Á̰a̰ī Rī Nāā gə̄ tū «Kum Najə̄ kə́ Ngón̄g Ngón̄g gə̄» tə́.. Ā ə́laī gíŕ tə́da nāā gə̄ i dɔn ní tə́. 3Ədaī ngán *Israel gə̄ malang kadə̄ kə ndɔ̄ kə́ nge ko̰ kutə yā nāā ngeé ń toō ní, kə əhɔn̄ ngōn̄ batə̄, aláa ngōn̄ bə̄yā̰ kə ta kújə gēé kógə̄ḿ kógə̄ḿ. 4Ré de kə́ kem ndogə̄ kə́ kógə̄ḿ beē tə́ gə̄ i ngá̰ý alé adə̄ asən̄ kəsa dā̰ ní təgā kə taá malang aĺ anī, madə̄ ɓēdə́ kə́ ngɔr ngá̰ý rɔ̄də́ tə́ gə̄ a ərōn̄də́ tə́ yā kəsań. Ā ī-gə̄rāī dā̰ ní i kə gō tɔ́gə kəsan yā de gə̄ kógə̄ḿ kógə̄ḿ. 5Ngōn̄ bal batə̄ aláa ngōn̄ bal bə̄yā̰ ń ā ə́hɔī ní, ādə̄ i kə́ ɓāl̄ kógə̄ḿ ō, kə́ loon kógə̄ḿ nujə aĺ ō. 6Ā ī-ngɔ̄mīdə́ bátə́ ndɔ̄ kə́ nge ko̰ kutə gidə i sɔ́ yā nāā ń toō tə́. Ngán Israel gə̄ malang a tɔ̄lə̄n̄ dā̰ gə̄ ní i ta loo tíbə́ tə́. 7Kújə gə̄ ń a əsan̄ dā̰ gə̄ ń noō kemeé ní, a taān̄ mósə dā̰ gə̄ ní yā rāā tū kāgə̄ tadə́ gə̄ kə́ dɔɔ́ tə́ ō, kə́ geleé tə́ ō, kə́ ko̰ó̰ tə́ ō.
8Ndɔ̄ɔ́ ndɔ̄ ń noō tə́ a tə́ngān̄ dā̰ ní yā kəsa kə mápá kə́ rāā kanjə̄ *kaa mápa ō, kə mu kə́ katə̄ gə̄ ō. 9Deē a əsa gójə̄ró aĺ ō, a ndīr̄ aĺ ō, ba ā ī-tə́ngāī i mbée kə dɔn gə̄ kə jīn gə̄ kə njan gə̄ kə tiīn gə̄ malang. 10Ā ə́ya̰ī gotə kadə̄ loo tīī dɔ tə́ alé. Gotə ń loo a tīī dɔ tə́ ní, ā ī-róōī horoó kɔ̄ɔ́. 11Loo kəsa dā̰ ní n toó: Ā ī-do̰ō̰ī ndāŕ ɓōdə̄sí tə́ ō, ā ə́laī sākə̄rā njasí tə́ ō, ā ə́hɔī kāgə̄ jīsí tə́ ō, tá ā ə́saīń. Ā ə́saī i láẃ láẃ. I *Pákə yā Kɔ́ɔ̄ɓē.
12Ndɔ̄ɔ́ ndɔ̄ ń noō tə́ m-ā m̄-mān̄ kem ɓē kə́ Ejiptə tə́. M-ā m̄-tɔ̄l̄ ngáń hágə́ kə́ kemeé gə̄ malang, hágə de gə̄ ō, hágə dā̰ gə̄ ō. Sarya ń m̄-gān̄g dɔ ɓesə̄ gə̄ malang kə́ Ejiptə tə́ ní n noó. Mā i Kɔ́ɔ̄ɓē. 13Ba mósə́ kə́ ta kújə gə̄ ń ā ī-ndiī kemeé tə́ ní a rāā rɔ̄n i yá̰a̰ kɔjə dɔ kújə yāsí gə̄ tə́. Dan ń m-ā m-á̰á̰ mósə́ ní anī m-ā m̄-gə̄lā dɔ adə̄ yá̰á̰ kə́ tōr̄ a ɔdə rɔ̄sí alé. Adə̄ ré m-ā m-ə́nda ɓē kə́ Ejiptə anī, sḭḭ̄ ā ī-teēī kum tə́ karī.
14Ā ī-rāā i nāā kə́ bo ń toō i kə dɔ ɓāl̄ gə̄ kadə̄ əgań kemsí dɔ yá̰á̰ ń a rāā yā rāā yá̰á̰ tə́ toō, yā rɔȳməń mā Kɔ́ɔ̄ɓē. I ndū najə̄ kə́ a to ngándáńg tām̄ yāsí tə́.
Nāā yā mápá kə́ rāā kanjə̄ kaa mápa
15Ā ə́saī i mápá kə́ rāā kanjə̄ *kaa mápa ndɔ̄sí sīrí. Kaa kasə a gətóo kem kújə yāsí tə́ i kə ndɔ̄ kə́ ta kəga dɔɔ́. Əla gír dɔ ndɔ̄ ń noō tə́ bátə́ kadə̄ ugə̄ń dɔ ndɔ̄ kə́ nge ko̰ sīrí tə́ ní, ré de kə́rēý əsa mápá kə́ rāā kə *kaa mápá anī, a ɔrə̄n̄ kɔ́ɔ̄ kɔ̄ɔ́ dan ngán *Israel gə̄ tə́. 16Kán̄ naā kə́ yā ɓōĺ gidə a to tām̄ yāsí tə́ kə ndɔ̄ kə́ ta kəga dɔɔ́ ō, kə ndɔ̄ kə́ nge ko̰ sīrí ō. Deē a rāā kəla kem ndɔ̄ gə̄ ń noō tə́ alé. Kəla ń ā ī-rāāī ní i kəla ndīr̄ yá̰a̰ kəsasí tá ngóy.
17Ā ī-rāāī nāā mápá kə́ rāā kanjə̄ kaa mápa tɔdɔ̄ i ndɔ̄ ń noō tə́ bang n m̄-teēń kə ngán *Israel gēé kem ɓē kə́ Ejiptə tə́ kɔ̄ɔ́ ní. Adə̄ a əga kemsí dɔ yá̰á̰ ń rāā yá̰a̰ ndɔ̄ ń noō tə́ ní i kə dɔ ɓāl̄ gə̄. *Ndū najə̄ ń noō a to i ngándáńg. 18Ā ə́saī mápá kə́ rāā kanjə̄ *kaa mápa i kem nāā kə́ ta kəga dɔ tə́. Ba ā ə́laī gír i kə ndɔ̄ kə́ nge ko̰ kutə gidə i sɔ́ ta jī loo tíbə́ tə́, bátə́ kadə̄ ugə̄ń ndɔ̄ kə́ nge ko̰ kutə jōó gidə i kógə̄ḿ tə́ ta jī loo tíbə́ tə́. 19Kem ndɔ̄ sīrí ní deē a ənge *kaa mápa kem kújə yāsí tə́ alé. Tə̄rā kə́ nge nam̄, aláa ngōn̄ Israel ń a əsa mápá kə́ rāā kə kaa mápá ní a ɔrə̄n̄ kɔ́ɔ̄ kɔ̄ɔ́ dan ngán Israel gə̄ tə́. 20Yá̰á̰ ń *kaa mápa i tū tə́ ní, sḭḭ̄ ā ə́saī alé. Ká ī-ndiīneé i loo kə́ rá tə́ gə̄gē anī ā ə́saī i mápá kə́ rāā kanjə̄ kaa mápa.
Loo rāā loo yá̰a̰ kəsa kə́ tām̄ yā nāā Pákə tə́
21Moijə ɓāŕ *kum kɔɔ̄ yā ngán *Israel gə̄ malang, ədadə́ na: Āw̄ ə́hɔī ngán batə̄ gə̄, aláa ngán bə̄yā̰ gə̄, kə gō gír kojə yāsí gēé, ī-tɔ̄līdə́ yā rāań *Pákə. 22Ī-tétī kámbə īsópə, ə́laī kum mósə́də́ ń ī-taāī kem səmbēé tə́ ní, ī-rāāī tū kāgə̄ ta róbə́ kə́ dɔɔ́ tə́ ō, kə́ geleé tə́ ō, kə́ ko̰ó̰ tə́ ō. Əla gír kum mbang ń noō tə́ bátə́ kadə̄ loo tīiń dɔsí tə́ ní, deē a teē ndágá alé. 23Kɔ́ɔ̄ɓē a mān̄ kem ɓēé yā kənda de kə́ Ejiptə gə̄. Ba ré ni-a̰a̰ mósə tū kāgə̄ ta róbə́ kújə́ kə́ dɔɔ́ tə́ ō, kə́ geleé tə́ ō, kə́ ko̰ó̰ tə́ ō anī, a mān̄ dɔɔ́, a əya̰ yá̰á̰ kə́ majaĺ kadə̄ udə gōsí tə́ kújú nujə loo alé. 24Sḭḭ̄ gə̄gē ngáńsí gə̄ gə̄gē ngán gə̄ kaasí gə̄gē ā ə̄ndāī kumsí gíŕ yá̰á̰ ń noō tə́ yā rāā. I yá̰á̰ kə́ ndang kadə̄ yā rāā kə́ a to ngándáńg tām̄ yāsí tə́. 25Ré ā ūgī dɔ nang ń Kɔ́ɔ̄ɓē ənī ndūn yā kadə̄sí tə́ ní anī, ā ī-rāāī yá̰á̰ ń noō. 26Ré ngáńsí gə̄ a dəjen̄sí kum anī, 27ə́daīdə́ na i dā̰ kə́ tɔ̄l̄ ba tun̄ kadə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē tām̄ yā nāā *Pákə tə́. Kété dan ń ngán *Israel gə̄ i dɔ nang kə́ Ejiptə tə́ ní, Kɔ́ɔ̄ɓē na ənī yo dɔ de kə́ Ejiptə gə̄ tə́ ba na mān̄ dɔ de kə́ kem kújə yāsí gə̄ tə́ karī, na ajə de gə̄ yāsí gə̄ na i tītə̄ ń noō.
Anī ngán *Israel gə̄ ɔsən̄ nodə́ nang tə́ no Kɔ́ɔ̄ɓē tə́. 28Gō tə́ anī aw̄ rāān̄ yá̰á̰ ń Kɔ́ɔ̄ɓē əda Moijə nin̄ kə *Aaro̰ ní malang.
Yá̰á̰ kə́ tōr̄ kə́ ta tɔ̄l̄ ta tə́: Koy ngáń hágə gə̄
29Dan loo tə́ anī Kɔ́ɔ̄ɓē rāā adə̄ ngáń hágə́ kə́ kem ɓē kə́ Ejiptə tə́ gə̄ oyn̄ malang. Əla gír i dɔ hágə *Parao̰ ń kadə̄ ndi mban̄g gotə bɔbə̄n tə́ ní, bátə́ ugə̄ń dɔ hágə de kə́ dəngáyá tə́ ō, hágə́ yá̰a̰ kul̄ gə̄ tə́ ō. 30Ndɔ̄ ń noō tə́ ní *Parao̰ ō, ngé kəla yān gə̄ ō, de kə́ kem ɓē kə́ Ejiptə tə́ gə̄ ō, malang ḭḭn̄ dɔɔ́ ndɔ̄ɔ́, adə̄ kɔŕ yo ɓār̄ kə̄ loo gə̄ tə́ mbitəri dɔ nang kə́ Ejiptə tə́. Tɔdɔ̄ kújə́ kə́ yo i kemeé aĺ ní gətóo. 31*Parao̰ ɓāŕ Moijə nin̄ kə *Aaro̰ ndɔ̄ɔ́ ndɔ̄ nəkɔ́ ń noō tə́, ədadə́ na kə teēn̄ kem ɓē yān tə́ kɔ̄ɔ́, nin̄ kɔ́ gə̄gē ngán *Israel gə̄ gə̄gē, kə aw̄ kə rāān̄ kəla kə adə̄n̄ Kɔ́ɔ̄ɓē tītə̄ ń na ədan̄neé ní. 32Kə ɔyn̄ yá̰a̰ kul̄ yādə́ gə̄ malang tītə̄ ń na ədan̄neé ní ba kə tɔ́rə̄n̄ tadə́ dɔn tə́. 33De kə́ kem ɓē kə́ Ejiptə tə́ gə̄ gírə̄n̄ kadə̄ n-a n-oyn̄ malang, adə̄ ran̄ kə ngán *Israel gēé jalala ta teē kem ɓē yādə́ tə́ kɔ̄ɔ́. 34I tām̄ najə̄ ń noō tə́ n ngán Israel gə̄ ɔyn̄neé ndujə̄ kə́ ló̰ȳ yā rāā mápá tə́ aw̄n̄neé kanjə̄ kadə̄ agə̄ ní. Nin̄-ɓírə̄n̄ gidə yá̰á̰ ló̰ȳ ndujə̄ yādə́ gə̄ kə kūbūú ba tə́ndān̄ dɔ bɔ̄gə̄də́ gə̄ tə́ yā kaw̄ń. 35Ngáń Israel gə̄ rāān̄ yá̰á̰ ń Moijə ədadə́ ní. Nin̄-dəjen̄ de kə́ Ejiptə gə̄ yá̰á̰ kə́ rāā kə gində̄ arjā̰a̰á̰ ō, kə lɔ́rɔ́ ō, dəjen̄də́ kūbə̄ gə̄ ō. 36Kɔ́ɔ̄ɓē rāā adə̄ de kə́ Ejiptə gə̄ rāān̄ kem majə kə ngán Israel gēé, adə̄ adə̄n̄də́ yá̰a̰ gə̄ ń nin̄-dəjen̄də́ ní. Ngán Israel gə̄ taān̄ yá̰a̰ jī de kə́ Ejiptə gə̄ tə́ i tītə̄ ń noō.
37Ngán Israel gə̄ ḭḭn̄ Ramses ta kaw̄ kə̄ Sukot#12.37 Sukot: I gō nang kə́ Ejiptə tə́ ɓáý. Sukot ń Jakob aw̄ tū tə́ ní (Tkg 33.17) i ɓē kə́ rang.. De kə́ dəngam gə̄ asən̄ deē dūbú ɓú mehḛ́ ń noō kanjə̄ tə́dá ngán gə̄. 38Kósə de gə̄ kə́ dɔdə́ tɔ́sə̄ naā gə̄ aw̄n̄ sedə́ ō. Batə̄ gə̄ kə bə̄yā̰ gə̄ kə man̄g gə̄ ń aw̄n̄neé ní ɓoon̄ naā malang, adə̄ i ɓūtə̄ yá̰a̰ kul̄ gə̄ kə́ sḛ́ý beē aĺ bátə́. 39Ngán Israel gə̄ ɔrə̄n̄ ndujə̄ kə́ ló̰ȳ gə̄ ń ḭḭn̄neé Ejiptə ní makəla tə́, tɔdɔ̄ dan ń tə̄ɓān̄də́ kadə̄ teēn̄ kem ɓēé kɔ̄ɔ́ ní, nin̄-gerə̄n̄ loo ngóō kadə̄ ndujə̄ ní agə̄ aĺ ō, gerə̄n̄ loo sāā sádə̄ aĺ ō.
40Ngán Israel gə̄ rāān̄ ɓāl̄ ɓú sɔ́ kə kutə mətá dɔ nang kə́ Ejiptə tə́. 41Dan ń ɓāl̄ kə́ ɓú sɔ́ kə kutə mətá gə̄ ní mānə̄n̄ anī, asə dɔ ndɔ̄ ń ngán *Israel gə̄ teēn̄neé kem ɓē kə́ Ejiptə tə́ kɔ̄ɔ́ ní. 42Ndɔ̄ teēdə́ tə́ ní, Kɔ́ɔ̄ɓē ənī ɓīī kumən tə́ ndɔ̄ɔ́ alé, teēń sedə́ kem ɓē kə́ Ejiptə tə́ kɔ̄ɔ́. Loo kə́ ndɔ̄ɔ́ kə́ ndɔ̄ ń noō tə́ i dan ndɔ̄ yā Kɔ́ɔ̄ɓē. Ngán Israel gə̄ malang a ənīn̄ ɓīī kumdə́ tə́ ndɔ̄ɔ́ ndɔ̄ ń noō tə́ aĺ i kə dɔ ɓāl̄ gə̄.
Ndū najə̄ gə̄ kə́ dɔ Pákə tə́
43Kɔ́ɔ̄ɓē əda Moijə nin̄ kə *Aaro̰ na:
*Ndū najə̄ gə̄ kə́ dɔ *Pákə tə́ n toó:
Tə̄rā a əsa yá̰á̰ Pákə alé. 44Ɓəlo ń i kə́ mang kə naraá ní, a *əja mɔtən pá tá a əsa yá̰á̰ Pákə ɓáý.
45Tə̄rā kə́ nge nam̄ aláa kə́ nge rāā kəla gír naraá a əsa yá̰á̰ *Pákə alé.
46Dā̰ kə́ tɔ̄l̄ yā rāań nāā *Pákə ní, a əsan̄ i kújú. Deē a teēń ndágá alé.
Deē a tetə kə̄ngān alé.
47Ngán Israel gə̄ malang a rāān̄ nāā *Pákə.
48Ré tə̄rā kə́ nge nam̄ ń ndi ɓē seí ní ndigə rāā nāā *Pákə yā rɔȳń Kɔ́ɔ̄ɓē anī, ādə̄ de kə́ dəngam kə́ kem ndogə̄ yān tə́ gə̄ malang *əjan̄ mɔtədə́. Loo ń noō tə́ ni-rāā rɔ̄n i ngōn̄ Israel tə́, adə̄ a asə rāā nāā Pákə. Deē ń əja mɔtən aĺ ní a əsa yá̰á̰ Pákə alé.
49*Ndū najə̄ kə́ tām̄ yā ngán *Israel gə̄ tə́ ō, kə́ tām̄ yā tə̄rā kə́ ngé nam̄ gə̄ ń ndin̄ dɔ nang yāsí tə́ ō ní i ndū najə̄ kə́ kógə̄ḿ beē.
50Ngán Israel gə̄ malang rāān̄ yá̰á̰ ń Kɔ́ɔ̄ɓē əda Moijə nin̄ kə *Aaro̰ ní. 51I ndɔ̄ ń noō tə́ bang#12.51 Ndɔ̄ ń noō tə́ bang: I ndɔ̄ kə́ nge ko̰ kutə gidə i mí yā nāā kə́ ta kəga dɔ (Teē 12.2). Á̰a̰ī Rī Nāā gə̄ tū «Kum Najə̄ kə́ Ngón̄g Ngón̄g gə̄» tə́. n Kɔ́ɔ̄ɓē teēń kə ngán Israel gēé kem ɓē kə́ Ejiptə tə́ kɔ̄ɔ́ ní.
Currently Selected:
Teē Ngán Israel gə̄ 12: BS
Highlight
Share
Compare
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
© 2006, 2010 Alliance Biblique du Tchad