Teē Ngán Israel gə̄ 7

7
1Anī Kɔ́ɔ̄ɓē əda Moijə na:
Á̰a̰ā̰, m-ə̄ndāī i nə́ɓā yā *Parao̰ tə́ ō, m-ə̄ndā ngōkó̰ó̰í *Aaro̰ i *nge koō ta yāí tə́ ō. 2Najə̄ ń m-ā m-ə́daī ní ā ə́da ngōkó̰ó̰í Aaro̰. I ni n a ɔr̄ najə̄ kə Parao̰ó̰ kadə̄ əya̰ ngán *Israel gə̄ kadə̄ teēn̄ kem ɓē yān tə́ kɔ̄ɔ́ ní. 3M-ā m̄-rāā kadə̄ *Parao̰ a rāā dɔ ngan̄g. M-ā m̄-rāā yá̰á̰ kə́ yáā gə̄ ō, kə́ to kɔr kum gə̄ ō, ngá̰ý dɔ nang kə́ Ejiptə tə́, 4banī *Parao̰ a oō najə̄ yāsí alé. M-ā m-ə́nda ɓē kə́ Ejiptə kənda kə́ kadə̄ əla ɓōĺ kem de gə̄ tə́ ō, kadə̄ ɓē kə́ Ejiptə gerə̄ń gō tɔ́gə́ḿ ō, ba ngán *Israel gə̄ ń i gír deē yāḿ gə̄ ní tá m-ā m-ə̄ndādə́ kə gō naá majə yā teēń sedə́ kɔ̄ɔ́ dɔ nang kə́ Ejiptə tə́. 5Ré m-ə́la jīḿ kə̄ dɔ de kə́ Ejiptə gə̄ tə́ m̄-rɔ̄ɔńdə́ ba m̄-teē kə ngán Israel gēé kem ɓē yādə́ tə́ kɔ̄ɔ́ anī, kumdə́ a teē adə̄ a gerə̄n̄ kadə̄ mā i Kɔ́ɔ̄ɓē.
6Moijə nin̄ kə *Aaro̰ rāān̄ tītə̄ ń Kɔ́ɔ̄ɓē ədańdə́ ní. 7Dan ń Moijə nin̄ kə Aaro̰ aw̄n̄ rɔ̄ *Parao̰ tə́ ɔrə̄n̄ najə̄ seneé ní, ɓāl̄ Moijə i kutə sɔ́sɔ́ ō, ɓāl̄ Aaro̰ i kutə sɔ́sɔ́ gidə i mətá ō.
Parao̰ mbātə́ koō najə̄ ta Moijə nin̄ kə Aaro̰ tə́
8Kɔ́ɔ̄ɓē əda Moijə nin̄ kə Aaro̰ na 9ré *Parao̰ mēr̄də́ rāā yá̰á̰ kógə̄ḿ kə́ to kɔr kum anī, kə Moijə kə əda Aaro̰ kadə̄ un kāgə̄ yān kə ənī nang tə́ no *Parao̰ tə́. Kāgə̄ ní na a tél lī. 10Moijə nin̄ kə *Aaro̰ aw̄n̄ rɔ̄ *Parao̰ tə́ ba rāān̄ tītə̄ ń Kɔ́ɔ̄ɓē ədańdə́ ní. Aaro̰ ənī kāgə̄ yān nang tə́ no *Parao̰ tə́ ō, no ngé kəla yān gə̄ tə́ ō, anī kāgə̄ ní tél lī. 11Ɓáa *Parao̰ ɓāŕ ngé kum kedə̄ gə̄ kə ngé bógə̄rō de gə̄ kə́ Ejiptə tə́ adə̄ reē rāān̄ tītə̄ ń noō ō, kə kəga yādə́ gēé. 12Nin̄-tə́nān̄ kāgə̄ yādə́ gə̄ kógə̄ḿ kógə̄ḿ kə dɔdə́ gēé, anī kāgə̄ gə̄ ní télən̄ lī gə̄. Banī kāgə̄ yā Aaro̰ túr̄ kāgə̄ yādə́ gə̄ kemən tə́ malang. 13Ba, tītə̄ ń Kɔ́ɔ̄ɓē ədań ní, *Parao̰ rāā dɔ ngan̄g kə̄ non tə́ adə̄ oō najə̄ yā Moijə nin̄ kə Aaro̰ alé.
Yá̰á̰ kə́ tōr̄ kə́ ta kəga dɔ: Man̄ kə́ téĺ mósə
14Kɔ́ɔ̄ɓē əda Moijə na:
*Parao̰ rāā dɔ ngan̄g, mbātə́ kəya̰ ngán *Israel gə̄ kadə̄ aw̄n̄ ní, 15ī-teē dəloí ɓatə āw̄ ə́ngen, kə kum mbang ń a aw̄ń ta bā tə́ noō. Āw̄ ī-ra ta bā tə́ kété ī-ngóōn. Ún kāgə̄ ń tél lī ní jīí tə́. 16Ədan na Kɔ́ɔ̄ɓē Nə́ɓā yā Hebəro gə̄ əda na kə ī-reē ə́dan kadə̄ əya̰ gír deē yān gə̄ kadə̄ aw̄ rāān̄ kəla adə̄nən̄ kem dəla loo tə́. Banī loo ń jóo toó ní *Parao̰ na ɔdə koō najə̄ yān alé, 17adə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē əda na a ger̄ kadə̄ ni i Kɔ́ɔ̄ɓē. Na n-a n-ənda man̄ bā kə kāgə̄ ń jīn tə́ noō kadə̄ a téĺ mósə. 18Kānjə̄ kə́ kum man̄ tə́ gə̄ a oyn̄ ō, man̄ a otə majaĺ ō, adə̄ de kə́ Ejiptə gə̄ a asən̄ ka̰ȳ alé.
19Kɔ́ɔ̄ɓē ɔr̄ najə̄ kə Moijə ɓáý əda na: Əda *Aaro̰ ādə̄ un kāgə̄ yān əla kə̄ dɔ man̄ gə̄ kə́ Ejiptə tə́, adə̄ i dɔ mbō gə̄ tə́ ō, dɔ kə̄lá man̄ gə̄ tə́ ō, dɔ dang gə̄ tə́ ō, dɔ loo gə̄ ń man̄ i tū tə́ tə́ ní ō malang, kadə̄ man̄ gə̄ télən̄ mósə. Kadə̄ kem ɓē kə́ Ejiptə i mósə malang. Kadə̄ mósə i kem gájə́ yá̰á̰ kə́ rāā kə kāgāá gə̄ tə́ ō, kə́ rāā kə mbalá gə̄ tə́ ō.
20Moijə nin̄ kə Aaro̰ rāān̄ tītə̄ ń Kɔ́ɔ̄ɓē ədań ní. Aaro̰ un kāgə̄ yān kə̄ dɔɔ́ əndań man̄ bā ta kum *Parao̰ nin̄ kə ngé kəla yān gēé tə́, anī man̄ bā téĺ mósə malang. 21Kānjə̄ gə̄ oyn̄ adə̄ man̄ otə majaĺ, adə̄ de kə́ Ejiptə gə̄ asən̄ ka̰ȳ alé. Kem ɓē kə́ Ejiptə i mósə malang. 22Anī ngé kəga kə́ Ejiptə gə̄ rāān̄ tītə̄ ń noō ō, kə kəga yādə́ gēé. Ba tītə̄ ń Kɔ́ɔ̄ɓē ədań ní, *Parao̰ rāā dɔ ngan̄g kə̄ non tə́ adə̄ ni oō najə̄ yā Moijə nin̄ kə *Aaro̰ alé. 23Ni-ɔtə tadə́ tə́ tél aw̄ ɓēé looneé kanjə̄ kadə̄ usən yá̰á̰ kógə̄ḿ. 24De kə́ Ejiptə gə̄ malang udən̄ kə̄ rɔ̄ ndēr̄ bəlo man̄ gə̄ tə́ kadə bā tə́ yā sāań man̄ kə́ majə, tɔdɔ̄ man̄ kə́ bāá to ka̰ȳ to̰ alé.
Yá̰á̰ kə́ tōr̄ kə́ nge ko̰ jōó: Ka̰rā̰ gə̄
25Ndɔ̄ sīrí mān̄ gō ndɔ̄ ń Kɔ́ɔ̄ɓē əndań man̄ bā tə́ ní. 26Anī Kɔ́ɔ̄ɓē əda Moijə na kə aw̄ kə ənge *Parao̰ kə ədan na Kɔ́ɔ̄ɓē əda na kə əya̰ gír deē yān gə̄ kadə̄ aw̄ rāān̄ kəla adə̄nən̄ kem dəla loo tə́. 27Ré na ɔdə aĺ ɓáý to̰ anī, n-a n-rāā kadə̄ ka̰rā̰ gə̄ na a taān̄ loo dɔ nang yān tə́ malang. 28Ka̰rā̰ gə̄ na a taān̄ loo kum bā tə́ ō, na a teēn̄ kum bā tə́ yā túdə̄ kə̄ kem kújə yān gə̄ tə́ ō. Na a túdə̄n̄ kem kújə yān ń na to tū tə́ ní ō, na a alə̄n̄ dɔ tə̄rá yān tə́ ō, na a túdə̄n̄ kə̄ kem kújə yā ngé kəla yān gə̄ tə́ ō, yā gír deē yān gə̄ tə́ ō, kə̄ kem púr gə̄ tə́ ō, kə̄ kem yá̰á̰ ló̰ȳ ndujə̄ mápa gə̄ tə́ ō. 29Ka̰rā̰ gə̄ na a alə̄n̄ dɔn tə́ ō, dɔ ngé kəla yān gə̄ tə́ ō, dɔ gír deē yān gə̄ tə́ ō malang.

Highlight

Share

Compare

Copy

None

Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in