Marka 4
4
Līdzība par sējēju
(Mt 13:1–9; Lk 8:4–8)
1 #
Lk 5:1–3
Un viņš atkal sāka mācīt pie jūras. Liels ļaužu pūlis pie viņa sapulcējās, tā ka viņš iekāpa laivā un apsēdās; un viņš bija jūrā, bet visi ļaudis jūras krastā. 2Viņš tos daudz mācīja līdzībās un savā mācībā tiem sacīja: 3“Klausieties! Redzi, sējējs izgāja sēt. 4Sējot cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda. 5Cita krita akmenājā, kur tai nebija daudz zemes; tā tūlīt uzdīga, tādēļ ka tā nebija dziļi zemē. 6Bet, kad saule uzlēca un to dedzināja, tā nokalta, tādēļ ka tai nebija sakņu. 7Cita sēkla krita starp ērkšķiem, un ērkšķi izauga un to nomāca, un tā nenesa augļus. 8Bet cita sēkla krita labā zemē un nesa augļus; tā uzdīga un izauga, un cita nesa trīsdesmitkārtīgi, cita sešdesmitkārtīgi un cita simtkārtīgi.” 9Un viņš sacīja: “Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.”
Jēzus skaidro līdzību nozīmi
(Mt 13:10–17; Lk 8:9–10)
10Kad viņš palika viens, tad tie, kas līdz ar tiem divpadsmit bija pie viņa, izvaicāja viņu par līdzībām. 11Un viņš tiem sacīja: “Jums ir dots zināt Dieva valstības noslēpumu, bet tiem, kas ārpusē, viss ir līdzībās, 12#Jes 6:9–10lai
tie skatīdamies skatās, bet neredz
un klausīdamies klausās, bet nesaprot,
lai tie neatgriežas un tiem netiek piedots.”
Jēzus skaidro līdzību par sējēju
(Mt 13:18–23; Lk 8:11–15)
13Un viņš tiem sacīja: “Jūs šo līdzību nesaprotat? Kā tad jūs sapratīsiet visas citas līdzības? 14Sējējs sēj vārdu. 15Vieni ir tie, kas ceļmalā, kuros vārdu iesēj, un, tikko viņi to dzird, nāk sātans un paņem prom viņos iesēto vārdu. 16Un citi kā sēkla, kas krīt akmenājā, tikko vārdu dzirdējuši, viņi ar prieku to uzņem, 17bet viņiem nav sakņu, un tie nav pastāvīgi. Kad nāk spaidi un vajāšanas vārda dēļ, viņi tūlīt apgrēkojas. 18Un tie, kas starp ērkšķiem sēti, vārdu dzird, 19#Mk 10:23bet laicīgās rūpes un bagātības viltus, un visas citas kārības uznāk un noslāpē vārdu, un tas kļūst neauglīgs. 20Un ir tādi, kas sēti labā zemē, kas vārdu dzird un uzņem un nes augļus – cits trīsdesmitkārtīgus, cits sešdesmitkārtīgus un cits simtkārtīgus.”
Jēzus skaidro līdzību nozīmi
(Lk 8:16–18)
21 #
Mt 5:15; Lk 11:33 Un viņš tiem sacīja: “Vai tad gaismekli ienes, lai to liktu zem pūra vai zem gultas? Vai ne tādēļ, lai to liktu lukturī? 22#Mt 10:26; Lk 12:2Jo nav nekā apslēpta, kas nenāktu gaismā, un nekas nenotiek slepeni, kas netaptu zināms. 23Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.” 24#Mt 7:2; Lk 6:38Un viņš tiem sacīja: “Ievērojiet, ko dzirdat. Ar kādu mēru jūs mērāt, ar tādu jums nomērīs un#4:24 Dažos manuskriptos tālāk: jums, kas klausāties. vēl pieliks klāt. 25#Mt 13:12; 25:29; Lk 19:26Jo, kam ir, tam tiks dots, bet, kam nav, tam atņems arī to, kas tam ir.”
Līdzība par zemē sēto sēklu
26Un viņš sacīja: “Ar Dieva valstību ir tāpat, kā kad cilvēks iemet sēklu zemē 27un guļas un ceļas, nakti un dienu, bet sēkla uzdīgst un izaug, tā ka viņš pats to nemana. 28Zeme pati nes augļus: vispirms asnu, tad vārpu un tad graudu pilnu vārpu. 29#Jl 4:13Un, kad augļi ienākušies, viņš tūdaļ laiž sirpi darbā, jo pļaujas laiks ir klāt.”
Līdzība par sinepju graudiņu
(Mt 13:31–32; Lk 13:18–19)
30Un viņš runāja tālāk: “Ar ko lai salīdzinām Dieva valstību? Jeb kādā līdzībā lai to attēlojam? 31Tā līdzinās sinepju graudiņam, kas iesēts zemē; tā ir vismazākā no visām sēklām virs zemes, 32bet iesēta augtin aug un kļūst lielāka par visiem dārza augiem, un tai izaug lieli zari, kuru paēnā var ligzdot debesu putni.”
Viņš runāja līdzībās
(Mt 13:34–35)
33Un daudz tādu līdzību viņš tiem sacīja, tā ka tie varēja klausīties. 34Viņš nerunāja ar tiem citādi kā vien līdzībās, bet saviem mācekļiem viņš visu atsevišķi izskaidroja.
Jēzus apsauc vētru
(Mt 8:23–27; Lk 8:22–25)
35Tajā dienā, vakaram nākot, viņš tiem sacīja: “Celsimies pāri uz otru krastu.” 36Ļaužu pūli atlaiduši, tie devās ar laivu, kurā viņš bija, un vēl citas laivas viņam sekoja. 37Tad sacēlās liela vētra, un viļņi gāzās pāri laivai, tā ka laiva pildījās ar ūdeni. 38Viņš pats gulēja laivas galā uz spilvena. Un tie viņu modināja un sacīja: “Skolotāj, vai tev nerūp, ka ejam bojā?” 39Viņš piecēlies apsauca vēju un pavēlēja jūrai: “Klusu, rimsties!” Un vējš norima, un iestājās liels klusums. 40Un viņš tiem sacīja: “Kādēļ esat tik bailīgi? Vai jums vairs nav ticības?” 41Viņus pārņēma lielas bailes, un viņi cits citam sacīja: “Kas viņš tāds ir, ka pat vējš un jūra viņam paklausa?”
Pašlaik izvēlēts:
Marka 4: NLB-POR
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.