Marka 6
6
Jēzus Nācaretē
(Mt 13:53–58; Lk 4:16–30)
1Un viņš no turienes aizgāja un devās uz savu tēvzemi, un mācekļi gāja viņam līdzi. 2Kad pienāca sabats, viņš sāka sinagogā mācīt, un daudzi, viņu dzirdēdami, brīnījās un runāja: “No kurienes viņam tas? Kas tā par gudrību, kas viņam dota, un kā tādi brīnumi notiek caur viņa rokām? 3Vai viņš nav namdaris, Marijas dēls un Jēkaba, Jāzepa, Jūdas un Sīmaņa brālis? Vai viņa māsas nav šeit pie mums?” Un tā viņi apgrēkojās viņa dēļ. 4#Jņ 4:44Tad Jēzus tiem sacīja: “Pravietis nekur nav mazāk godāts kā savā tēvu zemē, savos rados un savā namā.” 5Un viņš tur nevarēja darīt nevienu brīnumu, vien, rokas uzlicis, dziedināja dažus slimos. 6Viņš bija izbrīnīts par viņu neticību.
Jēzus dod uzdevumu mācekļiem
(Mt 10:1, 5–15; Lk 9:1–6)
Viņš mācīdams pārstaigāja apkārtnes ciemus. 7Tad viņš aicināja divpadsmit mācekļus un, sūtīdams viņus pa divi, deva tiem varu pār nešķīstiem gariem. 8#Lk 10:4–11Un viņš tiem piekodināja neko neņemt līdzi ceļā kā vien spieķi, nedz maizi, nedz somu, nedz vara naudu jostā, 9bet apaut apavus un nevilkt divus svārkus mugurā. 10Un viņš tiem sacīja: “Kur jūs ieiesiet kādā namā, tur arī palieciet, līdz jūs no turienes aizejat. 11#Apd 13:51Bet, ja kādā vietā jūs neuzņems un neuzklausīs, tad, aiziedami no turienes, nokratiet putekļus no savām kājām viņiem par liecību.” 12Un tie aizgāja un sludināja, lai ļaudis atgriežas no grēkiem. 13#Jk 5:14Un tie izdzina daudz dēmonu, svaidīja daudz slimo ar eļļu un tos dziedināja.
Jāņa Kristītāja nāve
(Mt 14:1–12; Lk 9:7–9)
14 #
Mt 16:14; Mk 8:28; Lk 9:19 To izdzirdēja arī ķēniņš Hērods, jo Jēzus vārds jau bija kļuvis pazīstams. Un ļaudis arī runāja, ka Jānis Kristītājs ir uzcēlies no mirušajiem un tādēļ brīnumi notiek caur viņu. 15Citi runāja, ka viņš ir Elija, un vēl citi runāja, ka pravietis, kā viens no mūsu praviešiem. 16Bet Hērods, to dzirdējis, teica: “Jānis, kam es liku nocirst galvu, ir augšāmcēlies.” 17#Lk 3:19–20Hērods bija licis Jāni sagrābt un apcietināt Hērodijas, sava brāļa Filipa sievas, dēļ, kuru Hērods bija apprecējis, 18jo Jānis Hērodam mēdza atgādināt: “Nav atļauts, ka tu dzīvo ar sava brāļa sievu.” 19Un Hērodija viņu ienīda un gribēja nonāvēt, bet nevarēja, 20jo Hērods baidījās no Jāņa, zinādams, ka viņš ir taisns un svēts vīrs, un saudzēja viņu. Lai gan Jāņa runas viņu mulsināja, viņš tomēr labprāt viņā klausījās. 21Nāca izdevīgs brīdis, kad Hērods savā dzimšanas dienā saviem lielkungiem, virsniekiem un augstmaņiem rīkoja Galilejā dzīres. 22Kad Hērodijas meita ienāca un dejoja, viņa ļoti iepatikās Hērodam un arī tiem, kas sēdēja līdzās pie galda. Ķēniņš meitenei teica: “Lūdz no manis visu, ko vien gribi, un es tev to došu.” 23Un viņš tai zvērēja: “Lai ko tu man lūgtu, es tev došu, līdz pat pusei no manas ķēniņvalsts.” 24Viņa, ārā izgājusi, jautāja savai mātei: “Ko lai es lūdzu?” Tā viņai sacīja: “Jāņa Kristītāja galvu.” 25Un, steigšus piegājusi pie ķēniņa, viņa lūdza: “Es gribu, lai tu man tūlīt dod uz paplātes Jāņa Kristītāja galvu.” 26Ķēniņš sadrūma, bet dotā zvēresta un klātesošo dēļ nespēja tai atteikt 27un tūlīt sūtīja bendi un pavēlēja atnest Jāņa Kristītāja galvu. Tas, aizgājis uz cietumu, nocirta viņam galvu 28un atnesa to uz paplātes, iedeva meitenei, un meitene to atdeva savai mātei. 29Kad Jāņa mācekļi to dzirdēja, tie nāca un paņēma viņa līķi un ielika to kapenēs.
Piecu tūkstošu paēdināšana
(Mt 14:13–21; Lk 9:10–17; Jņ 6:1–14)
30Tad apustuļi sapulcējās pie Jēzus un pavēstīja viņam visu, ko bija darījuši un mācījuši. 31Un viņš tiem sacīja: “Nāciet savrup nomaļā vietā un mazliet atpūtieties,” – jo daudzi nāca un gāja, tā ka tiem nebija pat laika paēst. 32Un viņi laivā aizīrās uz kādu nomaļu vietu. 33Daudzi redzēja viņus aizbraucam un tos pazina, un saskrēja no visiem ciemiem, un nonāca galā pirmie. 34#4Moz 27:17; 1Ķēn 22:17; 2L 18:16; Ech 34:5; Zah 10:2; Mt 9:36Jēzus, izkāpis krastā, ieraudzīja lielo ļaužu pūli un sirdī iežēlojās par tiem, jo tie bija kā avis, kam nav gana. Un viņš tos daudz mācīja. 35Bija jau vēla stunda, kad mācekļi, pie viņa piegājuši, sacīja: “Šī vieta ir nomaļa, un ir jau vēls, 36atlaid tos, ka tie, nogājuši apkārtējās sētās un ciemos, pirktu sev ēdamo.” 37Bet viņš tiem atbildēja: “Dodiet jūs viņiem ēst!” Tad viņi jautāja: “Vai lai ejam un pērkam maizi par divi simti denārijiem un dodam tiem ēst?” 38Tad viņš tiem sacīja: “Cik maizes jums ir? Ejiet raudzīt!” Un uzzinājuši tie sacīja: “Piecas un divas zivis.” 39Un viņš visiem lika pa pulkiem nomesties zaļajā zālē. 40Un tie nometās pulciņos pa simt un pa piecdesmit. 41Tad viņš ņēma tās piecas maizes un divas zivis un, pacēlis acis uz debesīm, pateicās un lauza maizes un deva saviem mācekļiem, lai viņi liktu tiem priekšā, un arī tās divas zivis viņš visiem sadalīja. 42Un visi paēda un bija sāti. 43Un tie salasīja divpadsmit pilnus grozus ar maizes gabaliem#6:43 Dažos manuskriptos tālāk: arī no zivīm., 44un paēdušo bija ap pieci tūkstoši vīru.
Jēzus staigā pa jūras virsu
(Mt 14:22–33; Jņ 6:15–21)
45Un tūlīt viņš lika mācekļiem sakāpt laivā un pirmajiem doties pāri otrā krastā uz Bētsaīdu, kamēr viņš pats atlaistu ļaužu pūli. 46Un, tos atlaidis, viņš uzkāpa kalnā Dievu lūgt. 47Un, vakaram pienākot, laiva bija jūras vidū un viņš viens pats krastā. 48Un, redzēdams viņus nopūlamies airējot, jo vējš bija pretī, viņš ap ceturto nakts sardzes maiņu nāca pie tiem pa jūras virsu un gribēja tiem iet garām. 49Tad, ieraudzījuši viņu pa jūras virsu staigājam, tie domāja, ka tas ir spoks, un sāka kliegt, 50jo visi viņu ieraudzīja un ļoti izbijās. Bet viņš tūlīt tos uzrunāja un sacīja: “Turiet drošu prātu, es tas esmu; nebīstieties!” 51Viņš iekāpa pie tiem laivā, un vējš norima; un tie bija pagalam satricināti, 52jo nebija sapratuši par tām maizēm, un viņu sirds vēl bija nocietināta.
Jēzus dziedina slimos Gennēsaretē
(Mt 14:34–36)
53Pārcēlušies tie nonāca Gennēsaretes zemē un piestāja krastā. 54Viņiem no laivas izkāpjot, ļaudis tūdaļ viņu pazina 55un, apskrējuši visu apvidu, sāka nest slimos nestuvēs uz vietu, kur tie dzirdēja viņu esam. 56Un, kur vien viņš iegāja kādā ciemā vai pilsētā, vai laukos, tur tie neveselos izlika tirgus laukumos un lūdza viņu, lai kaut viņa drēbju malai varētu pieskarties, un, kas viņam pieskārās, kļuva veseli.
Pašlaik izvēlēts:
Marka 6: NLB-POR
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.