Iegūt lietotniMūsu vietā - "Žēlastības laika" piedāvātās gavēņa rakstu vietas.Paraugs
Lai svētīts Karalis
Neviena cita valsts labāk par Lielbritāniju neprot karaliskās ceremonijas. Elizabete II ir valdījusi tik ilgi, ka tikai paši vecākie atceras pēdējo kronēšanu 1953. gadā, bet drīzumā pasaule redzēs vēl vienu. Jaunais monarhs ieradīsies majestātiskā procesijā, sekojot Augstajam lordam stjuartam ar Sv.Eduarda tīrā zelta kroni, un vēlāk tiks apveltīts ar zelta piešiem (datēti ar 1189. g.), karalisko cimdu, zelta lodi un zelta scepteri.
Cik atšķirīga gan bija Jēzus karaliskā iejāšana apkārt Olīvu kalnam Jeruzalemē. Viņa jājamzirgs bija ēzeļa kumeļš, neliels dzīvnieks, kurš tikko varēja pacelt galvu pāri pūlim. Un tomēr, tik daudz ļaužu šajā pūlī atzina viņu par karali, ka tie iesāka skandēt: "Svētīgs, kas nāk Kunga vārdā!" (Lūkas 19:38). Karaliskā mantija, kas viņu sagaidīja, bija vecs romiešu armijas apmetnis; scepteris, ko viņam izsniedza, bija vārga niedre; kronis, ko viņam uzlika galvā, bija nevis no zelta, bet no ērkšķiem.
Asinis, kas plūda pār viņa seju no ērķškiem, bija vienlaikus cilvēka un Dieva asinis. Tādēļ tām ir spēks gan pirkt, gan izpirkt. Kā cilvēks Kristus var mūs pārstāvēt Dieva tiesā; kā Dievs viņš var pārstāvēt visu pasauli nabaga grēcinieku. Caur viņa brūcēm mēs esam dziedināti.
Olīvu kalns kalpoja kā vēl viena svarīga karaliskā kronēšanas procesija. Tā bija vieta, no kuras Kristus uzkāpa debesīs. Viņa pazemību tagad aizvieto godība; viņa pavadoņi tagad ir desmit tūkstoš reižu desmit tūkstoši enģeļu; viņa klātbūtne un Gars piepilda visumu; viņš valda visas lietas savu brāļu un māsu labumam. Caur ticību arī mēs iegūstam karaļa titulu. Debesu karaļa.
Neviena cita valsts labāk par Lielbritāniju neprot karaliskās ceremonijas. Elizabete II ir valdījusi tik ilgi, ka tikai paši vecākie atceras pēdējo kronēšanu 1953. gadā, bet drīzumā pasaule redzēs vēl vienu. Jaunais monarhs ieradīsies majestātiskā procesijā, sekojot Augstajam lordam stjuartam ar Sv.Eduarda tīrā zelta kroni, un vēlāk tiks apveltīts ar zelta piešiem (datēti ar 1189. g.), karalisko cimdu, zelta lodi un zelta scepteri.
Cik atšķirīga gan bija Jēzus karaliskā iejāšana apkārt Olīvu kalnam Jeruzalemē. Viņa jājamzirgs bija ēzeļa kumeļš, neliels dzīvnieks, kurš tikko varēja pacelt galvu pāri pūlim. Un tomēr, tik daudz ļaužu šajā pūlī atzina viņu par karali, ka tie iesāka skandēt: "Svētīgs, kas nāk Kunga vārdā!" (Lūkas 19:38). Karaliskā mantija, kas viņu sagaidīja, bija vecs romiešu armijas apmetnis; scepteris, ko viņam izsniedza, bija vārga niedre; kronis, ko viņam uzlika galvā, bija nevis no zelta, bet no ērkšķiem.
Asinis, kas plūda pār viņa seju no ērķškiem, bija vienlaikus cilvēka un Dieva asinis. Tādēļ tām ir spēks gan pirkt, gan izpirkt. Kā cilvēks Kristus var mūs pārstāvēt Dieva tiesā; kā Dievs viņš var pārstāvēt visu pasauli nabaga grēcinieku. Caur viņa brūcēm mēs esam dziedināti.
Olīvu kalns kalpoja kā vēl viena svarīga karaliskā kronēšanas procesija. Tā bija vieta, no kuras Kristus uzkāpa debesīs. Viņa pazemību tagad aizvieto godība; viņa pavadoņi tagad ir desmit tūkstoš reižu desmit tūkstoši enģeļu; viņa klātbūtne un Gars piepilda visumu; viņš valda visas lietas savu brāļu un māsu labumam. Caur ticību arī mēs iegūstam karaļa titulu. Debesu karaļa.
Raksti
Par šo plānu
Šis lasīšanas plāns vedīs Tevi cauri gavēņa laikam, kas mums sniedz neticamus stāstus par Jēzus Kristus ciešanām, notiesāšanu un nāvi mūsu vietā.
More
We would like to thank Time of Grace Ministry for providing this plan. For more information, please visit: www.timeofgrace.org
