Evangelijs pēc Mateusa 15
15
XV.
Īroduma dēļ nadreikst lauzt Dīva bausleibas.
1Tad farizeji un Rokstim mōceitī atgōjuši nu Jeruzalema pi Jezus saceja: 2Kōpēc Tovi mōcekli pōrkōp senču īrodumus? — Namozgōtom rūkom ād maizi?
3Jys tim atbyldādams saceja: Kōpēc tad jyus sovu īrodumu dēļ pōrkōpat Dīva bausleibas? 4Dīvs tadei pīsaceja: Tev byus sovu tāvu un mōti gūdā turēt, kai ari: Tī, kas tāvu un mōti nīvōtu, ir nūdūdami nōvei, 5bet jyus sokat: Jo kurs sovam tāvam vai mōtei teiktu: „Upuram ir (pazeimōts) tys, kas tev nu manis kai atbolsts pīkreit“, tam nav pīnōkuma sova tāva un mōtes gūdynōt.#15:5 Kad dzymdynōtōji cīš tryukumu, bārnim ir pīnōkums jūs uzturēt, t. ir jūs gūdynōt. Šū pīnōkumu pret dzymdynōtōjim mōceitī iztulkōja napareizi. 6Un ar šytū jyus, sovu īrodumu dēļ, laužat Dīva lykumu. 7Līkuli! Pareizi par jums ir pravītōjis Izajas, saceidams:
8Šytei tauta gūdynoj Mani tikai ar lyupom,
Bet jōs sirds ir tōli nu Manis.
9Bet par veļti jim ir Mani gūdynōt,
mōcūt tikai ļaužu lykumus un īstōdejumus.
10Tad, pasaucis pi Sevis ļaudis, jim saceja: Klausitēs un īgaumejit: 11Na tys, kas mutē nōk, traipa cylvāku, bet gon tys, kas izīt nu mutes, tys traipa cylvāku.#15:11 11, 17 Ļaunūs dorbu olūts ir cylvāka jyutas un gryba. Ēdīni poši par sevi ļauni nava. Dažu ēdīņu ēsšona ir ļauns dorbs tik tūlaik, jo tī ēdīni ir nūlīgti. Tai pīktdīn ēst gaļu ir ļauns dorbs — grāks tōpēc, ka Bazneica pīktdīņ ēst gaļu ir nūlīguse. Kas pīktdīn ād gaļu, tys pōrkōp Bazneicas bausleibu; bet kas Bazneicas naklausa, tys naklausa poša K. Jezus, kas Bazneicu nūdybynōja.
12Pēc tō pīgōjuši pi Jō mōcekli saceja: Vai Tu zini, ka farizeji dzēržūt šūs vōrdus īsaļaunōja? 13Bet Jys atbiļdēja: Ikvīns stōds, kas nav nu muna dabasu Tāva dēsteits, tops ar saknem izrauts. 14Licit jim mīru, jī ir okli, oklūs vodūni. Bet, jo oklū vad okls, obeji kreit dūbē.
15Tad Pīters atbyldādams Jam saceja: Izskaidroj mums šū pīleidzeibu! 16Jezus atbiļdēja: Vai tad vēļ ari jyus naapzineigi asot? 17Vai tad jyus nazynot, ka vyss, kas nōk mūtē, īt mogā un tad teik izmasts ōrā? #15:17 11, 17 Ļaunūs dorbu olūts ir cylvāka jyutas un gryba. Ēdīni poši par sevi ļauni nava. Dažu ēdīņu ēsšona ir ļauns dorbs tik tūlaik, jo tī ēdīni ir nūlīgti. Tai pīktdīn ēst gaļu ir ļauns dorbs — grāks tōpēc, ka Bazneica pīktdīņ ēst gaļu ir nūlīguse. Kas pīktdīn ād gaļu, tys pōrkōp Bazneicas bausleibu; bet kas Bazneicas naklausa, tys naklausa poša K. Jezus, kas Bazneicu nūdybynōja. 18Bet kas nu mutes īt, tys nōk nu sirds, un tys padora cylvāku nateiru. 19Nu sirds tadei nōk ļaunas dūmas, slapkaveibas, lauleibas lauzšonas, palaidneibas, zagšonas, napatīsas līceibas, zaimōšonas, 20— un šytys vyss traipa cylvāku. Bet ēsšona ar namozgōtom rūkom cylvāka natraipa.
Kananejītes izveseļōšona.
21Tad izgōjis nu turīnes, Jezus aizgōja atpakaļ uz Tyra un Sydona molu. 22Un raug, te pīgōja nu tō apgobola vīna kananejīte un sauce: Apsažāloj par mani, Kungs, Davida Dāls! Muna meita cīš brīsmeigu valna vōrdzynōšonu. 23Bet Jys naatbiļdēja tai ni vōrda. Tad, pīgōjuši pi Jō, mōcekli lyudze: Atlaid jū, jo jei sauc mums pakaļ.#15:23 naatbiļdēja ni vōrda . . . jo gribēja pōrbaudeit jōs ticeibu un pazemeibu. 24Bet Jys atbiļdēja: Es naasmu syuteits, kai tikai uz pagaisušajom Izraeļa mōjas vuškom.#15:24 K. Jezus atgōja uz šū pasauli, lai nastu pesteišonu visim ļaudim un visom tautom. Bet sovas laiceigōs dzeives laikā Jys sludynōja Evangeliju tikai jūdu tautai, jo jai beja apsūleita prīkšrūceiba.
25Bet tei, pigōjuse klōt, pagudynōja Jū un saceja: Kungs, paleidz maņ! 26Bet Jys atbyldādams teice: Nav labi jemt bārnu maizi un mest jū sunānim. 27Bet tei atbiļdēja: Tai Kungs, bet ari sunāni ād druponas, kas kreit nu jūs kungu golda. 28Tad Jezus jai saceja: Ak sīvīt, tova ticeiba ir lela. Lai nūteik tev tai, kai tu gribi. Un tamā pat stuņdē jōs meita palyka vasala.
Maizes pavairōšonas breinums.
29Īdams nu turīnes tōļōk, Jezus gōja Galilejas jyurai garum, un, uzkōpis kolnā, atsasāda. 30Pi Jō sasalaseja leli ļaužu bori, vasdami sev leidza klibus, krūpļus, oklus, māmus un daudz citus slymūs. Jī nūlyka tūs pi Jezus kōjom, un Jys padareja jūs vasalus. 31Ļaudis, radzādami, ka māmī runoj, krūpli teik vasali, klibī staigoj, oklī redz, ļūti breinōjōs un slavēja Izraeļa Dīvu.
32Bet Jezus, saaicynōjis pi sevis sovus mōceklus, tim saceja: Maņ žāļ šūs ļaužu. Tadei jau trejs dīnas, kai jī pi Manis, un jim nav kō ēst. Un Es nagrybu jūs olkonus laist prūjom, ka jī ceļā napagurtu. 33Bet mōcekli Jam atbiļdēja: Kur gon mums te tuksnesī jemt pīteikūši maizes, lai taidu ļaužu pulku pabarōtu? 34Cik kukuļu maizes jums ir? vaicōja Jezus. Tī atbiļdēja: Septeni un dažas zivteņas.
35Jys pavēlēja ļaudim nūsasēst uz zemes. 36Tad, pajēmis tūs septeņus maizes kukuļus un zivis, izteicis pateiceibu, lauze un deve sovim mōceklim, un mōcekli — ļaudim. 37Visi ēde un topa seiti, nu pōri palykušajim gobolim tyka pylnas septeņas peitines. 38Bet ādōju beja četras tyukstūšas veiru, sīvīšu un bārnu naskaitūt.
39Palaidis ļaudis, Jys īkōpe laivā un pōrsacēle uz Magedana apgobolu.
Селектирано:
Evangelijs pēc Mateusa 15: LGT
Нагласи
Сподели
Копирај
Дали сакаш да ги зачуваш Нагласувањата на сите твои уреди? Пријави се или најави се
Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.