1
Romiešiem 2:3-4
1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts
RT65
Vai nu tu, cilvēks, kas spried tiesu pār tiem, kas tā dara, un pats dari to pašu, domā, ka izbēgsi Dieva sodam? Jeb tu pārproti Viņa neizsmeļamo laipnību, pacietību un lēnību, nesajēgdams, ka Dieva laipnība tevi vada uz atgriešanos?
Сравнить
Изучить Romiešiem 2:3-4
2
Romiešiem 2:1
Tāpēc tu, cilvēka bērns, ikviens, kas spried tiesu, ne ar ko nevari aizbildināties, jo, spriezdams tiesu par otru, tu tiesā pats sevi, jo, tiesātājs būdams, tu dari to pašu.
Изучить Romiešiem 2:1
3
Romiešiem 2:11
Jo Dievs neuzlūko cilvēka vaigu.
Изучить Romiešiem 2:11
4
Romiešiem 2:13
Jo nevis bauslības klausītāji ir taisnoti Dieva priekšā, bet bauslības darītāji tiks atzīti par taisnotiem.
Изучить Romiešiem 2:13
5
Romiešiem 2:6
Jo Viņš ikvienam atmaksās pēc viņa darbiem.
Изучить Romiešiem 2:6
6
Romiešiem 2:8
Bet pār tiem, kas ir spītīgi un neklausa patiesībai, bet seko netaisnībai - dusmas un bardzība!
Изучить Romiešiem 2:8
7
Romiešiem 2:5
Ar savu apcietināto un neatgriezīgo sirdi tu sev pašam krāj sodu, kas nāks pār tevi dienā, kad parādīsies Dieva dusmība un Viņa taisnā tiesa.
Изучить Romiešiem 2:5
