Àwọn Ẹsẹ Bíbélì Tí Ọ̀pọ̀ Èèyàn Mọ Lūkas 18

Pín

Tad viņš stāstīja tiem līdzību par to, ka vienmēr vajag Dievu lūgt un nezaudēt drosmi.

Vai tad Dievs lai neiztiesātu par labu saviem izredzētajiem, kas viņu piesauc dienu un nakti? Vai viņš vilcināsies? Es jums saku: viņš viņu lietu iztiesās ātri. Bet vai Cilvēka dēls atnācis atradīs uz zemes ticību?”

Viņš sacīja: “Kas nav iespējams cilvēkiem, ir iespējams Dievam.”

Viņš ilgu laiku negribēja to darīt, bet pēc tam tomēr sacīja pie sevis: es Dieva nebīstos un cilvēkus necienu, taču šī atraitne man neliek mieru, tādēļ iztiesāšu viņai par labu, ka beigās viņa nenāk un mani nenomoka.

Patiesi es jums saku: kas Dieva valstību nesaņems kā bērniņš, tas neieies tajā.”

Bet Jēzus sauca viņus klāt, sacīdams: “Ļaujiet bērniņiem pie manis nākt un neliedziet tiem, jo tādiem pieder Dieva valstība.

Un Jēzus viņam sacīja: “Topi redzīgs! Tava ticība tevi ir dziedinājusi.”

Bet Jēzus tam sacīja: “Kādēļ tu mani sauc par labu? Neviens nav labs kā vienīgi Dievs.