PIRMĀ MOZUS 7
7
1Un tas Kungs sacīja Noam: „Ej šķirstā, tu un viss tavs nams, jo Es esmu vērojis, ka tu esi manā priekšā taisns šinī ciltī.
2No ikkatra šķīsta dzīvnieka paņem sev līdzi septiņus; septiņus tēviņus un septiņas mātītes, bet no dzīvniekiem, kas nav šķīsti, ņem divus, tēviņu un mātīti.
3Ari no putniem ņem septiņus, septiņus no ikvienas kārtas, lai tie būtu par sēklu zemes virsū.
4Jo pēc septiņām dienām Es likšu lietum līt virs zemes četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, un Es iznīcināšu visu no zemes virsus, ko Es biju radījis.“
5Un Noa darīja visu, kā tas Kungs to bija sacījis.
6Un Noa bija seši simti gadus vecs, kad ūdensplūdi sākās zemes virsū.
7Tad Noa iegāja šķirstā, un viņa dēli, un viņa sieva, un viņa vedeklas kopā ar viņu, glābdamies no ūdensplūdiem.
8No šķistiem dzīvniekiem un no tiem, kas nav šķīsti, un no visiem putniem un rāpuļiem zemes virsū
9Ik pa divi līdz ar Nou iegāja šķirstā; tēviņš un mātīte, gluži kā Dievs Noam bija pavēlējis.
10Un notika, ka septītajā dienā ūdeņi sāka pārplūdināt zemi.
11Seši simtajā Noas mūža gadā otrā mēnesī un septiņpadsmitajā mēneša dienā, tieši tanī dienā, pārplūda lielo dzelmju avoti, un tika atvērti debesu logi.
12Un lietus lija pār zemi četrdesmit dienas un četrdesmit naktis.
13Tanī pat dienā Noa iegāja šķirstā un Šems, Chams un Jafets, Noas dēli, kā arī Noas sieva un trīs Noas Vedeklas līdz ar viņiem:
14Paši un visi zvēri pēc to veidiem, visi lopi pēc to sugām, visi rāpuļi, kas rāpo pa zemi pēc to kārtām, kā arī visi putni un spārnotie dzīvnieki,
15Tie visi iegāja pie Noas šķirstā, ik pa divi no katras radības, kufā mīt dzīvības dvaša.
16No visiem, kas iegāja šķirstā, bija tēviņš un mātīte, un tie iegāja, kā Dievs bija pavēlējis. Pēc tam tas Kungs aizslēdza šķirstu aiz viņiem.
17Un ūdensplūdi turpinājās četrdesmit dienas virs zemes, un ūdens vairojās, un tas pacēla šķirstu, ka tas tika augsti uzcelts virs zemes.
18Un ūdeņi augtin auga stiprumā un daudzumā tik lielā mērā, ka šķirsts peldēja pa ūdens virsu.
19Un ūdeņi pieņēmās stiprumā aizvien vairāk zemes virsū, tā ka tie apsedza visus kalnus, kas bija zem debesīm.
20Piecpadsmit olekšu augstumā ūdeņi pacēlās pār virsotnēm un apklāja kalnus.
21Tad nobeidzās ikviens dzīvnieks, kas rāpoja zemes virsū, arī putni, lopi un zvēri, visi radījumi, kas bija zemes virsū, arī visi cilvēki.
22Viss, kam bija dzīvības dvaša, kas dzīvoja sausumā, nobeidzās.
23Tā Viņš izdeldēja visu radību, kas bija zemes virsū, sākot ar cilvēku līdz pat lopiem, rāpuļiem un putniem gaisā; visi tika iznīcināti. Palika vienīgi Noa un tie, kas bija ar viņu šķirstā.
24Bet plūdi pieņēmās spēkā zemes virsū simts piecdesmit dienas.
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.