JĀŅA EVAŅG̒ELIJS 1
1
1Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs.
2Tas bija iesākumā pie Dieva.
3Caur viņu viss ir radies, un bez viņa nekas nav radies, kas ir.
4Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma.
5Gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma.
6Nāca cilvēks, Dieva sūtīts, vārdā Jānis.
7Viņš nāca liecības dēļ, lai liecinātu par gaismu, lai visi nāktu pie ticības caur viņu.
8Viņš pats nebija gaisma, bet nāca, lai liecinātu par gaismu.
9Tas bija patiesais gaišums, kas nāca pasaulē, kas apgaismo ikvienu cilvēku.
10Viņš bija pasaulē, un pasaule caur viņu radusies, bet pasaule viņu nepazina.
11Viņš nāca pie savējiem, bet tie viņu neuzņēma.
12Bet cik viņu uzņēma, tiem viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic viņa vārdam,
13Kas nav dzimuši ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne no vīra gribas, bet no Dieva.
14Un vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām viņa godību, tādu godību, kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības.
15Jānis liecina par viņu un sauc: „Šis ir Tas, par ko sacīju: kas pēc manis nāk, ir mani pārspējis, jo viņš bija pirmāk nekā es.“
16Jo no viņa pilnības mēs visi esam dabūjuši žēlastību un atkal žēlastību.
17Jo bauslība ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu.
18Dievu neviens nekad nav redzējis. Vienpiedzimušais Dēls, kas ir pie Tēva krūts, tas mums to ir darījis zināmu.
19Šī ir Jāņa liecība, kad jūdi no Jeruzālemes sūtīja pie viņa priesterus un Ievītus, lai viņam jautātu: „Kas tu esi?“
20Viņš atzinās un neliedzās, bet apliecināja: „Es neesmu Kristus.“
21Tad tie viņam jautāja: „Kas tad? Vai tu esi Elija?“ Bet viņš saka: „Es tas neesmu.“ „Vai tu esi gaidāmais pravietis?“ Viņš atbildēja: „Nē.“
22Tad tie viņam sacīja: „Kas tu esi? Mums atbilde jādod tiem, kas mūs sūtījuši. Ko tu pats saki par sevi?“
23Viņš teica: „Es esmu vēstneša balss, kas tuksnesī sauc: Sataisait Kunga ceļu, kā pravietis Jesaja ir sacījis.“
24Tos bija sūtījuši farizēji,
25Un tie viņam jautāja: „Ko tad tu kristī, ja tu neesi ne Kristus, ne Elija, ne gaidāmais pravietis?“
26Jānis viņiem atbildēja: „Es kristīju ar ūdeni. Jūsu vidū stāv viens, ko jūs nepazīstat,
27Kas pēc manis nāk, kūpam es neesmu cienīgs atraisīt kurpes siksnu.“
28Tas notika Betānijā, viņpus Jardānas, kur Jānis kristīja.
29Otrā dienā Jānis ierauga nākam Jēzu un saka: „Redzi, Dieva jērs, kas nes pasaules grēku.
30Šis ir tas, par ko esmu sacījis: Pēc manis nāk vīrs, kas mani pārspējis, tāpēc ka viņš bija pirmāk nekā es.
31Es viņu nepazinu, bet lai viņš kļūtu zināms Israēlam, tāpēc es nācu, kristīdams ar ūdeni.“
32Un Jānis liecināja, sacīdams: „Es redzēju Garu nonākam kā balodi no debesīm un paliekam uz viņa.
33Es viņu nepazinu, bet tas, kas mani sūtījis kristīt ar ūdeni, man sacīja. Uz ko tu redzēsi Garu nonākam kā balodi no debesīm un paliekam, tas ir tas, kas kristīs ar Svēto Garu.
34Un es esmu redzējis un liecinājis, ka šis ir Dieva Dēls.“
35Otrā dienā Jānis atkal stāvēja un divi no viņa mācekļiem.
36Ieraudzījis Jēzu staigājam, viņš saka: „Redzi, Dieva jērs!“
37Šos vārdos dzirdēja abi mācekļi un sekoja Jēzum.
38Bet Jēzus apgriezies redzēja viņus sekojam un saka viņiem: „Ko jūs meklējat?“ Tie viņam atbildēja: „Rabi (tas ir tulkots: mācītājs), kur tu mājo?“
39Viņš tiem sacīja: „Nāciet, tad redzēsit.“ Tad tie nogāja un redzēja, kur viņš mājo, un palika to dienu pie viņa. Tas bija ap desmito stundu.
40Andrejs, Sīmaņa Pētera brālis, bija viens no tiem diviem, kas to no Jāņa bija dzirdējuši un bija viņam sekojuši.
41Viņš vispirms atrod savu brāli Sīmani un viņam saka: „Mēs esam atra-duši Mesiju“ (tas ir tulkots svaidītais).
42Viņš to aizveda pie Jēzus. Jēzus, viņu uzlūkojis, sacīja: „Tu esi Sīmanis, Jāņa dēls; tevi sauks Kēfa“ (tas ir tulkots: Pēteris—klints).
43Otrā dienā Jēzus gribēja doties uz Galileju. Viņš atrod Filipu un viņam saka: „Seko man!“
44Bet Filips bija no Betsaidas, Andreja un Pētera pilsētas.
45Filips atrod Nātānaēlu un saka viņam: „Mēs esam to atraduši, par ko Mozus bauslībā un pravieši rakstījuši, Jēzu no Nācaretes, Jāzepa dēlu.“
46Nātānaēls viņam sacīja: „Vai no Nācaretes var nākt kas labs?“ Filips viņam atbild: Nāc un redzi!“
47Jēzus redzēja Nātānaēlu nākam, un saka par viņu: „Redzi, patiesi israēlietis, kurā nav viltības!“
48Nātānaēls sacīja viņam: „Kā tu mani pazīsti?“ Jēzus atbildēja viņam: „Pirms Filips tevi sauca, kad tu biji zem vīģes koka, es tevi redzēju.“
49Nātānaēls atbildēja viņam: „Rabi, tu esi Dieva Dēls, tu esi Israēla Ķēniņš!“
50Jēzus viņam atbildēja: „Tu tici tāpēc, ka es tev sacīju, ka redzēju tevi zem vīģes koka. Tu redzēsi lielākas lietas par šām.
51Patiesi, patiesi es jums saku: Jūs redzēsit debesis atvērtas un Dieva eņģeļus uzkāpjam un nokāpjam uz Cilvēka Dēlu.“
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.