LŪKAS EVAŅG̒ELIJS 21
21
1Viņš, savas acis pacēlis, redzēja bagātos savus ziedojumus metam tempļa šķirstā.
2Bet viņš redzēja ari, ka kāda nabaga atraitne tur iemeta divas ārtavas,
3Un sacīja: „Tiešām, es jums saku, šī nabaga atraitne ir vairāk ziedojusi nekā visi,
4Jo visi citi ziedojuši no savas pārpilnības, bet viņa ziedojusi no savas trūcības visu savu padomu!“
5Kad daži norādīja uz dievnamu, cik bagāti tas greznots skaistiem akmeņiem un ziedotām dāvanām, viņš sacīja,:
6„Nāks dienas, kad no tā, ko jūs te redzat, ne akmens uz akmens nepaliks, ko nenopostīs.“
7Tad viņi tam vaicāja: „Mācītāj, kad tas notiks? Un no kā lai mēs vērojam, kad tas sāks piepildīties?“
8Viņš sacīja: „Pielūkojiet, ka jūs nepieviļ! Jo daudzi nāks manā vārdā un sacīs: Es tas esmu, un: laiks ir atnācis, bet nesekojiet viņiem!
9Un kad jūs dzirdat par kariem un dumpjiem, nebaidaities! Jo visam tam vajaga papriekš nākt, bet tūliņ vēl nav gals.“
10Tad viņš sacīja: „Tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti,
11Lielas zemes-trīces būs, kā arī bads un mēris vietu vietām, šausmu parādības un lielas zīmes no debesīm.
12Bet vēl priekš tam tie savas rokas pacels pret jums un vajās jūs, nododot jūs sinagogās un cietumos, vedot jūs ķēniņu un valdnieku priekšā mana vārda dēļ.
13Viss tas nāks, lai jūs nodotu liecību.
14Tad nu apņemieties savās sirdīs nerūpēties iepriekš, kā jūs aizstāvēsities.
15Jo es jums došu vārdus un gudrību, kam visi jūsu ienaidnieki nevarēs preti stāvēt.
16Pat vecāki un brāļi, radi un draugi jūs nodos, un dažus no jums nonāvēs.
17Un visi jūs ienīdīs mana vārda dēļ.
18Tomēr neviens mats no jūsu galvas nepazudīs;
19Ar savu izturību jūs iemantosit sev dzīvību!
20Bet kad jūs Jeruzālemi redzat karaspēka ielenktu, tad zinait, ka viņas izpostīšanas brīdis ir pienācis.
21Tad lai tie, kas ir Jūdejā, bēg kalnos, kas ir pilsētā, lai iziet ārā, un, kas ir uz laukiem, lai neiet pilsētā,
22Jo tās ir atriebšanas dienas, lai piepildās viss, kas ir rakstīts.
23Vai grūtajām un zīdītājām tajās dienās! Jo lielas briesmas nāks pār zemi un dusmas pār šo tautu:
24No zobena asmeņa tie kritis un kā gūstekņus tos aizvedis pie tautu tautām. Un tautas samīs Jeruzālemi, tiekams viņu laiki būs piepildīti.
25Pēc tam būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, tautas virs zemes būs neziņā, kur palikt, jo jūj-a kauks un celsies.
26Un cilvēkiem sirds pamirs izbailēs, gaidot lietas, kas nāks visā pasaulē: jo debesu stiprumi sakustēsies.
27Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesī lielā spēkā un godībā.
28Kad tas sāk piepildīties, tad stiprinaities un celiet uz augšu savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas.“
29Un viņš tiem teica līdzību: „Uzlūkojiet vīģes koku un pārējos kokus,
30Kad tiem pumpuri raisās, jūs paši no sevis zināt, ka vasara jau ir tuvu.
31Tāpat, redzot visu šo notiekam, jums būs zināt, ka tuvu ir Dieva valstība.
32Tiešām, es jums saku, šī cilts nezudīs, tiekāms viss būs noticis.
33Debess un zeme zudis, bet mani vārdi nezudīs!
34Bet sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums piepeši neuzbrūk;
35Jo kā slazda valgs viņa nāks pār visiem, kas dzīvo zemes virsū.
36Tāpēc palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami, lai jūs spētu izglābties no visām šīm briesmām, kurām ir jānāk, un lai jūs varētu stāties Cilvēka Dēla priekšā.“
37Tā viņš dienā bija dievnamā un mācīja, bet pa naktīm atstāja pilsētu un pārnakšņoja uz tā saucamā Eļļas kalna,
38Bet no rītiem agri visa tauta steidzās pie viņa, lai dievnamā klausītos viņa mācības.
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.