YouVersion Logo
Search Icon

Teē Ngán Israel gə̄ 34

34
Bar mbal̄ kə́ rang gə̄
1Kɔ́ɔ̄ɓē əda Moijə na kə tɔ́sə̄ bar mbal̄ gə̄ jōó, kadə̄ kə ton̄ tītə̄ ngé kə́ kété gə̄ ní. Na n-a n-ndang ndū najə̄ gə̄ ń na n-ndang gidə ngé kə́ kété gə̄ tə́ ní dɔ tə́. 2Kə ndi dɔ rɔ̄n tə́ tām̄ yā ndɔ̄ kə́ bírí dəloí tə́. Kə teē kə gír looí ɓatə, kə al̄ dɔ mbal̄ *Sinai tə́, kə aw̄ kə ra ta kumən tə́ dɔ mbalá dɔɔ́. 3Kadə̄ deē kógə̄ḿ kə dānə̄n alé. Kadə̄ deē a̰a̰ deē kógə̄ḿ dɔ mbal̄ *Sinai tə́ alé. Kadə̄ batə̄ gē bə̄yā̰ gē man̄g gē aw̄n̄ ko̰ó̰ kadə tə́ ngɔr alé.
4Moijə tɔ́sə̄ bar mbal̄ gə̄ jōó adə̄ ton̄ tītə̄ ngé kə́ kété gə̄, ɔydə́ jīn tə́ ba al̄ dɔ mbal̄ *Sinai tə́ kə gír looí ɓatə tītə̄ ń Kɔ́ɔ̄ɓē ədanneé ní. 5Kɔ́ɔ̄ɓē risə dan kil̄ man̄ tə́ reē ra rɔ̄n tə́. Anī Moijə əda kə ndū boó na: Kɔ́ɔ̄ɓē. 6Kɔ́ɔ̄ɓē mān̄ no Moijə tə́, anī əda kə ndū boó na: Mā i
Kɔ́ɔ̄ɓē, mā i Kɔ́ɔ̄ɓē. Mā i Nə́ɓā kə́ kumḿ a o̰o̰m̄ kə deé ō, kə́ m-á̰a̰ kum tō ndoō yā deē ō, kə́ m-ā m̄-rāā wōn̄g láẃ aĺ ō, mā m̄-rāā kem majə ngá̰ý ō, mā i de kə́ m̄-ra dɔ ndūḿ tə́ ō. 7M-ā m̄-rāā majə kə de gēé ō, kə ngáńdə́ gēé ō, bátə́ ugə̄ń dɔ gír kojə yādə́ kə́ nge ko̰ dūbú tə́ ō, tɔdɔ̄ m-ā m̄-tə́gā taḿ dɔ yá̰á̰ kə́ gōtə́ aĺ gə̄ ń a rāān̄ tə́ ní ō, dɔ mbātə́ najə̄ yādə́ gə̄ tə́ ō, majaĺ yādə́ gə̄ tə́ ō. Banī deē ń najə̄ i dɔn tə́ ní, m-ā m̄-rāān de kə́ najə̄ gətóo dɔn tə́ tə́ alé. Deē ń rāā majaĺ ní, m-ā m-ə́ndá ngánən gə̄ ō, ngán kaan gə̄ ō, kaa gugūn gə̄ ō, kaa dɔgən gə̄ ō, tām̄ majaĺ ní tə́.
8Loo ń noō tə́ Moijə tétə̄ kejən ba ɔsə non nang tə́, rɔȳń Kɔ́ɔ̄ɓē. 9Gō tə́ anī əda na, dan ń Kɔ́ɔ̄ɓē na rāā kem majə seneé ɓá ní, na n-rāān ɓɔ́ kadə̄ kə dān̄də́ kə aw̄ sedə́. Na n-ger̄ majə kadə̄ de gə̄ ń noō na i de gə̄ kə́ dɔdə́ na ngan̄g ngá̰ý ɓá tā ba kə mā̰ȳ rɔ̄n dɔ majaĺ yādə́ gə̄ tə́ ō, dɔ yá̰á̰ kə́ gōtə́ aĺ gə̄ ń rāān̄ tə́ ní ō, kə rāādə́ gír deē yān gə̄ kə́ rɔ̄kum tə́ ō.
Nə́ɓā tél əhɔ madə̄ naā gogə́ kə ngán Israel gēé
10Kɔ́ɔ̄ɓē əda Moijə na:
M-ā m-ə́hɔ *madə̄ naā sesí. M-ā m̄-rāā yá̰á̰ kə́ to kɔr kum gə̄ kə́ deē a̰a̰ jóo aĺ ɓáý gə̄ ta kum gír deē yāí gə̄ tə́ malang. Yá̰á̰ kə́ to kɔr kum gə̄ ń m-ā m̄-rāā ní, deē a̰a̰ loo kə́rēý tə́ dɔ nang tə́ dan nápar de gə̄ tə́ nja kógə̄ḿ aĺ ɓáý. Loo ń noō tə́ ngán *Israel gə̄ ń ra gīrə̄n̄ gidií malang ní a a̰a̰n̄ kadə̄ kəla ń m-úniī kadə̄ ī-rāā seḿ ní i kəla kə́ to ɓōĺ ngá̰ý. 11Yá̰á̰ ń m-ā m-ɔ́jə́sí ɓōólaā kadə̄ ī-rāāī ní, ə̄ndāī kumsí gírí majə, na m-ā m̄-tə̄ɓā *Amor gə̄ ō, Kanaan gə̄ ō, Het gə̄ ō, Periji gə̄ ō, Hibi gə̄ ō, Yebus gə̄ ō, nosí tə́ kɔ̄ɔ́. 12Ī-lōōī əhɔ *madə̄ naā kə de gə̄ ń ndin̄ dɔ nang ń ā āwī kə̄ tū tə́ ní tə́, tɔdɔ̄ *madə̄ naā ní a tél gūmbə̄ kə́ a əhɔsí. 13Ā ī-tɔ̄ɔ̄ī *loo tun̄ yá̰a̰ yādə́ gə̄ kɔ̄ɔ́ ō, ā ī-tɔ̄ɔ̄ī mbal̄ yādə́ gə̄ ń túdə̄n̄ kə nja kə́ dɔɔ́ ní kɔ̄ɔ́ ō, ā ī-jéngī kāgə̄ ɓesə̄ yādə́ kə́ yā ɓōĺ gidə gə̄ ń túdə̄n̄ ní kɔ̄ɔ́ ō. 14Ā ɔ́siī nosí nang tə́ no nə́ɓā kə́ rang tə́ alé, tɔdɔ̄ rīḿ mā Kɔ́ɔ̄ɓē na i Nge rāā jang. Mā i Nə́ɓā kə́ nge rāā jang#34.14 Nge rāā jang: Á̰a̰ī Teē 20.5.. 15Ā ī-ə́hɔī *madə̄ naā kə de gə̄ kə́ dɔ nang ní tə́ alé, na sōgə́ a ɓārə́n̄sí kadə̄ aw̄ ī-rāāī ɓesə̄ sedə́ dan ń a rāān̄ ɓesə̄ yādə́ gə̄ ní ō, kadə̄ ə́saī yá̰a̰ gə̄ ń a tun̄ adə̄n̄ ɓesə̄ yādə́ gə̄ ní ō. 16Ré ī-táāī ngáńdə́ kə́ dəyá̰ gə̄ ādī ngáńsí kə́ dəngam gə̄ anī, ngáńdə́ kə́ dəyá̰ gə̄ ní a rāān̄ kadə̄ ngáńsí kə́ dəngam gə̄ a rāān̄ ɓesə̄ yādə́ gə̄.
17Ā ī-nōī gində̄ horoó yā rāā ɓesə̄ gə̄ tə́ alé.
18Ā ī-rāāī nāā mápá kə́ rāā kanjə̄ *kaa mápa. Ā ə́saī mápá kə́ rāā kanjə̄ *kaa mápa ndɔ̄ sīrí, tītə̄ ń m-ə́dańsí ní kem na *Abib tə́. Tɔdɔ̄ ī-teēī kem ɓē kə́ Ejiptə tə́ kɔ̄ɔ́ i kem nāā ń noō tə́.
19Ngōn̄ hágə i yá̰a̰ yāḿ. Hágə́ yá̰a̰ kul̄ yāsí gə̄ malang i yá̰a̰ yāḿ gə̄. Ā ī-ndējə̄mī hágə man̄g yāsí ō, hágə batə̄ yāsí ō, hágə bə̄yā̰ yāsí ō. 20Ā ī-mbélī gíŕ hágə kərō i kə ngōn̄ batāá aláa i kə ngōn̄ bə̄yā̰á̰, aĺ ɓáa ī-tə̄ndāī gō ī-tɔ̄lī kɔ̄ɔ́. Hágə́sí kə́ dəngam gə̄ malang tá ā ī-gāngī dɔdə́.
Deē a reē rɔ̄ḿ tə́ jīn karī alé.
21Ā ī-rāāī kəla ndɔ̄ mehḛ́, ba kə ndɔ̄ kə́ nge ko̰ sīrí ā ī-rāāī kəla alé, ká i dan yā ndɔr̄ gə̄ tə́, aláa i dan yā sāā kōō gə̄ tə́ gə̄gē anī, ā ī-rāāī kəla alé.
22Ā ī-rāāī *nāā sāā kōō dan yā sāā kōō gémē gə̄ kə́ ta kəga dɔ tə́ ō, ré ɓāl̄ ndɔ̄ anī, ā ī-rāāī *nāā sāā kōō kə́ ta tɔ̄l̄ ta tə́ ō.
23Dəngam gə̄ malang kə́ gír yāsí tə́ a reēn̄ ta kumḿ mā Kɔ́ɔ̄ɓē Nə́ɓā yā Israel tə́ nja mətá kə dɔ ɓāl̄ gēé. 24M-ā m̄-taā dɔ nang yā nápar de kə́ rang gə̄ jīdə́ tə́ yā kərō tū yāsí tə́, kadə̄ dɔ nang yāsí lań ō, de kə́ yā nāā taā dɔ nang yāsí jīsí tə́ kem ndɔ̄ gə̄ ń ā āwīneé nja mətá loo ń m-ā m̄-ndi tū tə́ tə́ ni a gətóo ō.
25Ā ə̄ndāī mápá kə́ rāā kə *kaa mápá dɔ dā̰ kə́ yā tun̄ kadə̄m̄ tə́ alé. Dā̰ kə́ tun̄ kadə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē tām̄ yā nāā *Pákə tə́ ní loo a tīī dɔ tə́ alé.
26Ā ī-reēī kə kan̄ yá̰á̰ kə́ ta kəga dɔ gə̄ kə́ kem ndɔr̄ yāsí tə́ loo ń mā Kɔ́ɔ̄ɓē Nə́ɓā yāsí m̄-ndi tū tə́ ní tə́.
Ā ī-ndīrī ngōn̄ bə̄yā̰ kə mba kó̰o̰neé alé.
27Kɔ́ɔ̄ɓē əda Moijə na kə ndang najə̄ gə̄ ń noō, tɔdɔ̄ n-əndā ngəra *madə̄ naā ń na ni-əhɔ seneé ō, kə ngán *Israel gēé ō ní na i dɔ najə̄ gə̄ ń noō tə́. 28Moijə ndi kə Kɔ́ɔ̄ɓēé loo ń noō tə́ kadə kutə sɔ́ ō, ndɔ̄ kutə sɔ́ ō, kanjə̄ kəsa yá̰a̰ ō, ka̰ȳ man̄ ō. Ndang najə̄ kə́ kutə kógə̄ḿ gə̄ kə́ sɔɔ̄ dɔ *madə̄ naā ní gidə bar mbal̄ gə̄ tə́.
Moijə tél reē gogə́ kem ɓēé
29Moijə risə dɔ mbal̄ *Sinai tə́ kə bar mbal̄ kə́ jōó gə̄ ń ndū najə̄ kə́ dɔ *madə̄ naā tə́ i kə́ ndang gidə tə́ ní jīn tə́. Ta kumən ndə́lē pipir tām̄ kɔr̄ ń ɔr̄ najə̄ kə Kɔ́ɔ̄ɓēé ní tə́, ba nəkɔ́ tá ger̄ gō alé. 30Dan ń *Aaro̰ nin̄ kə ngán *Israel gēé a̰a̰n̄ ta kumən ń ndə́lē pipir ní anī, ɓōĺ rāādə́ adə̄ reēn̄ rɔ̄n tə́ ngɔr alé. 31Moijə ɓāŕdə́. Tā anī Aaro̰ nin̄ kə ngār gə̄ yā ngán Israel gēé reēn̄ rɔ̄n tə́ ō, ni-ɔr̄ najə̄ sedə́ ō. 32Gō tə́ anī gotə ngán Israel gə̄ malang reēn̄ rɔ̄n tə́, ni ədadə́ ndū najə̄ gə̄ ń Kɔ́ɔ̄ɓē adə̄n dɔ mbal̄ *Sinai tə́ ní malang. 33Dan ń Moijə ɔr̄ najə̄ sedə́ oy anī, seĺ kūbə̄ ta kumən tə́ kɔ̄ɔ́. 34Ré a aw̄ kə̄ rɔ̄ Kɔ́ɔ̄ɓē tə́ yā kɔr̄ najə̄ seneé anī, un kūbə̄ ń seĺ ta kumən tə́ ní kɔ̄ɔ́. Loo ń teē a əda ngán *Israel gə̄ najə̄ gə̄ ń Kɔ́ɔ̄ɓē ɔr̄ seneé ní anī, 35ngán *Israel gə̄ a̰a̰n̄ ta kumən kə́ ndə́lē pipir ní. Gō tə́ anī tél seĺ kūbə̄ ta kumən tə́ gogə́, bátə́ kadə̄ ré a aw̄ i kə̄ gogə́ rɔ̄ Kɔ́ɔ̄ɓē tə́ kɔr̄ najá seneé tá.

Highlight

Share

Compare

Copy

None

Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in