Prāta cīņas lauksParaugs

Sakaujot neticību

“Esiet skaidrā prātā (līdzsvaroti, savaldīgi), esiet modrīgi! Jūsu pretinieks velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un [lielā izsalkumā] meklē, ko tas varētu aprīt. Tam turieties pretī stipri ticībā [pret viņa uzbrukumiem; iesakņoti, nostiprināti, stipri, nekustīgi un apņēmības pilni], zinādami, ka tās pašas (tādas pašas) ciešanas ir uzliktas jūsu brāļiem (visiem kristiešiem) pasaulē.” - 1. PĒTERA 5:8–9

Reizēm, negribot, mēs radām nepareizu priekšstatu par garīgo cīņu. Mēs zinām, ka velns ir mūsu ienaidnieks, un mums katru dienu jācīnās, lai viņu uzvarētu, tomēr ar to viss nebeidzas. Ja kristīgā dzīve būtu viena vienīga cīņa, tā dzīvot – cīnoties katru stundu, visu dienu – būtu ļoti nogurdinoši.

Tad šķistu, ka nekad nedrīkst atslābt, jo tad uzreiz sātans būtu atpakaļ ar jaunu viltību. Es negribu jūsos radīt tādu priekšstatu. Kristīgā dzīve ir arī pilna prieka un miera. Dievs dāvā mums dziļu piepildījuma sajūtu, un mēs varam baudīt mieru, jo zinām, ka pagodinām Viņu ar to, kā dzīvojam. 

Pēteris rakstīja kristiešiem par viņu ienaidnieku – brīdinot un mudinot būt modriem, ko arī mēs ļoti bieži uzsveram. Tomēr, pirms viņš rakstīja šos vārdus, viņš arī teica – “Visu savu zūdīšanos [visas savas raizes, nopūtas, bažas] metiet uz Viņu, jo Viņš gādā par jums.” (7. pants). Lasot šo pantu mēs redzam, ka ir svarīgi sev atgādināt par Dieva mīlestību pret mums – Dievam rūp. Un tāpēc, ka Viņam rūp, mēs varam ticēt, ka Dievs par mums parūpēsies.

Šai atziņai ir jābūt mūsu dzīves pamatā. Ne jau tas, ka mums nebūtu ticības; drīzāk gan sātans cenšas iznīcināt mūsu ticību ar tādiem meliem, kā “ja jau Dievam tu tiešām esi svarīgs, vai Viņš tev liktu ko tādu piedzīvot?” “Ja Dievs tevi tiešām mīlētu, vai Viņš tā pret tevi izturētos?”

Šie velna piespēlētie jautājumi ir pilni melu. Ja viņam izdodas panākt, ka tu sāc šaubīties, ka esi mīlēts, vai ka Dievam nemaz tik ļoti nerūpi, viņš tevī iesēj mazas neticības sēklas. Dievs vēlas, lai tu paliktu spēcīgs un pastāvētu patiesībā, kā to darīja Ābrahāms un citi Bībelē minētie ticības vīri.

Kalpojot tūkstošiem cilvēku, esmu sapratusi vienu – ne jau tās briesmīgās un sāpīgās grūtības, ar ko sastopamies savā dzīvē, liek mums aizgriezties no Dieva. Nē. Tā ir mūsu reakcija uz notiekošo. Vēlreiz padomāsim par Ābrahāmu. Kad Dievs viņam apsolīja dāvāt dēlu, viņš jau bija vecs vīrs. Viņš būtu varējis teikt – “Kā tas vispār ir iespējams? Esmu jau vecs un sen vairs nevaru kļūt par tēvu!” Bet tā vietā viņš teica – “Cik brīnišķīgi! Es ticu!”

Kad tavā dzīves ceļā nāks grūtības, pārbaudījumi un sarežģījumi, un tie noteikti nāks, tev ir izvēle. Tu vari pieturēties pie Pētera vārdiem un atdot Dievam savas rūpes, raizes un uztraukumus. Lai cik tumša būtu nakts vai cik briesmīga konkrētā situācija, atgādini sev, ka Dievs ne tikai ir ar tevi kopā, bet arī tevi mīl un parūpēsies par tevi.

Tavs uzdevums šajās grūtībās ir palikt modram. Tu vari priecāties par Dieva mīlestību un svētībām, kad viss ir kārtībā – un Dievs to tiešām vēlas tavai dzīvei. Tomēr tumšajos brīžos tev jāatceras, ka velns tevi vajā un grib tevi sakaut.

Vēl kas – reizēm tu vari sākt prātot, kāpēc man ir tik daudz grūtību un problēmu? Vai varētu būt, ka velns tevi ir nolūkojis, jo Dievam ir liels plāns tavai dzīvei? Jo uzticamāks tu esi, jo vairāk tev jāstājas pretim velnam un viņa neticības meliem.

“Debesu Tēvs, ienaidnieks bieži cenšas mani piepildīt ar neticību un liek noliegt Tavu spēcīgo mīlestību pret mani. Tomēr, tāpat kā Ābrahāms, es stipri pastāvu Tavos apsolījumos. Paldies par mierinājumu, ko man sniedz, apliecinādams par Tavu nemitīgo klātbūtni. Āmen.”