Prāta cīņas lauksParaugs

Turot aizdomās aizdomas

Mīlestība daudz spēj izturēt, tā ir pacietīga un laipna; mīlestība nekad neskauž, nesirgst no greizsirdības, tā nav lielīga vai lepna.... tā nav nelaipna un nav uzpūtīga. Mīlestība (Dieva mīlestība mūsos) nepastāv uz savām tiesībām, neuzspiež savu ceļu, jo tā nemeklē savu labumu; tā nav bailīga, rūgtuma pilna; tā nepiemin izciesto ļaunumu... nepriecājas par netaisnību un nepatiesību, bet priecājas, kad uzvar patiesība un taisnība. Mīlestība pastāv it visos apstākļos, tā vienmēr ir gatava otrā ieraudzīt labo, tās nestā cerība nekad nebeidzas, un tā pastāv vienmēr... Mīlestība nekad nepieviļ [nekad neapdziest, nepazūd un nebeidzas]. - 1. KORINTIEŠIEM 13:4–8

Šie vārdi par mīlestību mums visiem ir ļoti pazīstami, tomēr es varu godīgi teikt, ka man tie ne vienmēr ir šķituši saprotami. Bērnībā es nekad nepiedzīvoju tādu mīlestību; patiesībā man tika mācīts visu uztvert ar aizdomām. Man tika mācīts, ka otra cilvēka motīviem nekad nevar uzticēties.

Pieaugot, es satiku cilvēkus, kuru rīcība tikai apstiprināja manā prātā izveidojušās šaubas. Pat kā jauna kristiete es piedzīvoju vilšanos, jo dažu kristiešu rīcība un tās motivācija arī ietilpa šajā pašā kategorijā. Lai arī ir gudri paturēt prātā cilvēku rīcības motīvus, mums arī jāuzmanās, ka neļaujam savai aizdomu pilnajai dabai negatīvi ietekmēt to, ko domājam par citiem.

Pārlieku aizdomīga daba var saindēt tavu prātu un ietekmēt tavas spējas mīlēt un pieņemt citus. Man prātā nāk kāds piemērs.

Pieņemsim, ka pēc dievkalpojuma pie tevis pienāk draugs, kurš saka – “Vai tu zini, ko Dorisa par tevi domā?” Tad tavs draugs visos sīkumos tev izstāsta, ko Dorisa par tevi domā. Pirmā problēma ir tā, ka patiess draugs nekad ar šādu informāciju nedalītos. Un otrā problēma – ar jau tā šaubīgo dabu tu tagad esi sācis ticēt informācijai, kas nebūt nenāk no tās pirmavota.

Tiklīdz tavas domas par kādu tiek saindētas, sāk augt aizdomas. Tajā mirklī sātans tavā prātā ir uzcēlis cietoksni. Ikreiz, kad Dorisa tev kaut ko pasaka, tu automātiski kļūsti aizdomīgs un pie sevis spried – “Ko viņa patiesībā ar to grib pateikt?” Savukārt, ja viņa izsakās jauki, tu sāc prātot, ka viņa no tevis kaut ko vēlas izspiest.

Tā sātans darbojas. Ja viņš var tevī sēt aizdomas par citiem, tad drīz jau tu vairs neuzticēsies nevienam viņu vārdam. Pēc vairākiem šādiem sāpinājumiem velns var saindēt tavu prātu līdz tādai stadijai, ka tu sāc prātot par to, kurš vēl tevi aiz muguras varētu aprunāt.

Pašķetināsim šo piemēru vēl vairāk. Pieņemsim, ka kādā dievkalpojumā Dorisa sēž tev pavisam netālu, tikai dažas rindas tev priekšā, sit plaukstas un slavē to Kungu. Pēkšņi tu sāc domāt – “Tāda liekule!”

Tad Svētais Gars novirza tavas domas pie tevis paša, atgādinot, ka nupat tu siti plaukstas, slavēji To Kungu un sevī kurināji sliktas domas par Dorisu. Vai tad Jēzus mūs nemudināja izlīgt ar citiem pirms pienesam Viņam savas dāvanas? (Sk. Mateja 5:24).

Pieņemsim, ka šie Jēzus vārdi tevi pārliecina, un tu pieej pie Dorisas, lai atvainotos par savu slikto attieksmi pret viņu. Viņa palūkojas uz tevi pilnīgā šokā. Tad tu aptver savu kļūdu. Tu pārprati drauga stāstīto par Dorisu, ļaujot velnam tavas domas vērst pret brīnišķīgu, dievbijīgu sievieti.

Šis ir labs piemērs tam, kā aizdomas var izkropļot attiecības un iznīcināt mūsu prieku, pie tam aizvedot mūs pilnīgos neceļos. Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi sevī attīstīt mīlestību, kāda aprakstīta 1. vēstules Korintiešiem 13. nodaļā.

Pagāja krietns laiks, kamēr man izdevās pārvarēt aizdomas, kas bija krājušās visas dzīves garumā, un galu galā es iemācījos, ka, mīlot tā, kā mīl Dievs, mūsos vairs nav vietas aizdomām par citiem.

“Kungs, es pateicos, ka Tu man parādi, kā pārvarēt savu aizdomīgo dabu, un parādi man, kā mīlēt citus ar Tavu mīlestību. Paldies, Jēzu, ka esi ar mani pacietīgs, un esi man lielisks piemērs. Āmen.”