Lukas 6

6
Nug Txog Hnub Xanpataus
(Mathais 12:1-8; Malakaus 2:23-28)
1Hnub Xanpataus Yexus tau taug kev hla hauv ib daim teb nplej mus. Nws cov thwjtim txawm de tej hnab nplej, muab los zuaj hauv xibteg, thiab tev noj. #2Kev 23:25 2Cov Falixais qeeleej nug hais tias, “Vim licas nej ua tej uas peb txoj kevcai txwv tsis pub ua rau Hnub Xanpataus?”
3Yexus teb lawv hais tias, “Nej tsis tau nyeem zaj uas Daviv ua thaum nws thiab nws cov neeg tshaib plab lov? #1Xamu 21:1-6 4Daviv mus rau hauv Vajtswv lub Tuamtsev, nws ciali muab tej ncuav uas twb muab fij rau Vajtswv lawm noj, thiab muab ib co faib rau nws cov neeg. Txawm yog peb txoj Kevcai los yeej txwv tsis pub leejtwg noj tej ncuav ntawd, tsuas yog cov povthawj hlob thiaj noj tau xwb.” #Levi 24:9
5Thiab Yexus xaus lus hais tias, “Neeg Leejtub yog tus Tswv ntawm hnub Xanpataus.”
Tus Txivneej Qhuavtes
(Mathais 12:9-14; Malakaus 3:1-6)
6Muaj dua ib hnub uas yog hnub Xanpataus thiab, Yexus mus hauv ib lub tsev sablaj thiab qhuabqhia. Muaj ib tug txivneej uas nws sab tes xis qhuav lawm, kuj tuaj nyob rau hauv thiab. 7Cov xibhwb uas qhia Kevcai thiab cov Falixais xav komtxim rau Yexus, lawv txawm soj seb Yexus puas yuav kho mob rau hnub Xanpataus. 8Tiamsis Yexus twb paub tej uas lawv xav lawm, Nws thiaj hais rau tus txivneej ntawd tias, “Koj sawv los tom hauvntej no.” Tus txivneej ntawd txawm sawvtsees los. 9Yexus hais rau lawv tias, “Kuv nug nej seb, hnub Xanpataus peb txoj Kevcai kom peb ua tau dabtsi? Ua zoo lossis ua phem? Cawm txojsia lossis txov txojsia?” 10Yexus tig mus saib cov neeg ntawd txhua tus, ces Nws txawm hais#6:10: Nws txawm hais; tej phau ntawv qub uas xuas tes sau, muaj hais npautaws vog. rau tus txivneej ntawd tias, “Ciali xyab koj txhais tes.” Nws txawm xyab hlo tes, uaciav txawm zooli qub lawm.
11Lawv cov ntawd chim heev, lawv txawm sablaj seb lawv yuav ua tau licas rau Yexus.
Yexus Xaiv Kaum-Ob Tug Timthawj
(Mathais 10:1-4; Malakaus 3:13-19)
12Muaj ib hnub Yexus nce mus thov Vajtswv pem roob, Nws siv sijhawm nyob ped thov Vajtswv ib hmos nkaus. 13Thaum kajntug, Nws txawm hu Nws cov thwjtim los ntawm Nws thiab xaiv lawv kaum-ob leeg, Nws muab lawv hu ua cov timthawj. 14Lawv cov ntawd yog: Ximoos (tus uas Yexus tis npe hu ua Petus) thiab nws tus kwv Asnrus; Yakaunpaus, Yauhas, Filiv, Npataulaumais, 15Mathais, Thaumas, Yakaunpaus uas yog Alafais tus tub, Ximoos (tus uas hlub nws haivneeg), 16Yudas uas yog Yakaunpaus tus tub, thiab Yudas Ixakali-aus, tus uas ntxeevsiab rau Yexus.
Yexus Cobqhia Thiab Kho Mob
(Mathais 4:23-25)
17Thaum Yexus nrog Nws cov timthawj nqis pem roob los, Nws txawm los sawv rau ntawm ib qhov chaw tiaj-tiaj. Nws cov thwjtim coob leej nrog rau ib pab neeg coob-coob uas tuaj hauv lub xeev Yudas, hauv lub nroog Yeluxalees, hauv lub nroog Thailes thiab hauv lub nroog Xidoos uas nyob ntawm ntug hiavtxwv tuaj; 18lawv tuaj mloog Yexus qhuabqhia thiab thov Nws kho lawv tej mob kom zoo. Cov neeg uas raug ntsujplig phem tsimtxom los kuj tuaj cuag Yexus, thiab Nws kho lawv txhua tus zoo huv tibsi. 19Cov neeg ntawd txhua tus xav kov kom tau Yexus, rauqhov muaj hwjchim tawm ntawm Yexus mus kho txhua tus uas muaj mob zoo huv tibsi.
Kev Zoosiab Thiab Kev Nyuajsiab
(Mathais 5:1-12)
20Yexus tsa qhovmuag saib Nws cov thwjtim thiab hais rau lawv tias,
“Nej cov uas pluag, nej yog cov uas muaj kev zoosiab,
rauqhov Vajtswv lub Tebchaws yog nej tug!
21“Nej cov uas nimno tshaib nqhis, nej muaj kev zoosiab,
rauqhov nej yuav tau noj tsaunpo!
“Nej cov uas nimno quajntsuag, nej yuav muaj kev zoosiab,
rauqhov nej yuav rov luag!
22“Thaum luag ntxub nej, tsis lees paub nej, txobthuam nej, thiab hais tias nej yog neeg phem, vim nej raws Neeg Leejtub, nej muaj kev zoosiab! #1Pet 4:14 23Thaum muaj li ntawd, nej ciali zoosiab thiab dhia luagntxhi, rauqhov Vajtswv twb khaws nqizog ntau kawg li cia saum ntuj ceebtsheej rau nej lawm. Vim lawv cov yawgkoob los kuj tau ua ib yam nkaus li ntawd rau cov xibhwb cev Vajtswv lus thaum ub lawm thiab. #2Xwm 36:16; Teshl 7:52
24“Tiamsis nej cov uas nimno npluanuj, nej yuav raug kev txomnyem,
rauqhov nej twb tau zoo los lawm!
25“Nej cov uas nimno tau noj tsaunpo, nej yuav raug kev txomnyem,
rauqhov nej yuav tshaib nqhis!
“Nej cov uas nimno tabtom luag-luag, nej yuav raug kev txomnyem,
rauqhov nej yuav quaj thiab nyiav!
26“Thaum muaj neeg qhuas nej, nej yuav raug kev txomnyem, rauqhov lawv tej yawgkoob tau hais tibyam nkaus li ntawd rau cov xibhwb cevlus cuav thaum ub lawm thiab.
Hlub Yeebncuab
(Mathais 5:38-48; 7:12a)
27“Tiamsis Kuv hais rau nej cov uas tabtom mloog Kuv qhia hais tias: hlub nej cov yeebncuab thiab ua zoo rau cov uas ntxub nej, 28foom koobhmoov zoo rau cov uas foom phem rau nej, thiab thov Vajtswv rau cov neeg uas ua tsis zoo rau nej. 29Yog leejtwg ntaus koj ib sab plhu, koj ciali tig sab tod rau nws ntaus thiab. Yog leejtwg txhav koj lub tsho uas hnav tuaj sabnraud, koj ciali hle lub sabhauv rau nws thiab. 30Txhua tus uas thov nej ib yam dabtsi, nej ciali muab rau lawv, thiab yog leejtwg ciali muab nej ib yam dabtsi lawm, nej tsis txhob yuam kom nws xa rovqab tuaj. 31Yog nej xav kom lwmtus ua licas rau nej, nej yuavtsum ua ib yam li ntawd rau lwmtus thiab. #Math 7:12
32“Yog nej tsuas hlub cov uas hlub nej xwb, nej xav tias nej yuav tau nqizog no lov? Txawm yog cov neeg txhaum los lawv kuj paub hlub cov uas hlub lawv thiab! 33Yog nej tsuas ua zoo rau cov uas ua zoo rau nej xwb, nej xav tias nej yuav tau nqizog no lov? Txawm yog cov neeg txhaum los lawv kuj paub ua li ntawd thiab! 34Thiab yog nej tsuas qiv rau cov uas nej ciasiab hais tias lawv yuav pauj taus rov rau nej xwb, nej xav tias nej yuav tau nqizog no lov? Txawm yog cov neeg txhaum los lawv ib leeg twb kam qiv rau ib leeg, thiab lawv ciasiab hais tias lawv yuav tau rovqab los puvnpo li qub!
35“Tiamsis nej yuavtsum hlub nej cov yeebncuab thiab ua zoo rau lawv; nej ciali qiv rau lawv thiab tsis txhob ciasiab hais tias nej yuav tau ib yam dabtsi rovqab los. Yog nej ua li ntawd, nej yuav tau nqizog ntau, thiab nej yuav tau ua Vajtswv tus uas muaj Hwjchim Tshajplaws cov menyuam. Rauqhov Vajtswv yeej hlub cov neeg uas mom luag txheej thiab cov neeg phem huv tibsi. 36Nej yuavtsum muaj lub siab tabncuab ib yam li nej Leejtxiv tus uas muaj lub siab tabncuab.
Kev Txiavtxim Rau Lwmtus
(Mathais 7:1-5)
37“Tsis txhob txiavtxim rau lwmtus, Vajtswv thiaj yuav tsis txiavtxim rau nej; nej tsis txhob rautxim rau lwmtus, Vajtswv thiaj yuav tsis rautxim rau nej; ciali zamtxim rau lwmtus, Vajtswv thiaj yuav zamtxim rau nej. 38Ciali pub rau lwmtus, Vajtswv thiaj yuav pub rau nej. Vajtswv yuav luj kom txaus nkaus, muab tswm, muab co thiab tseem yuav muab kom phwj yaws los rau ntawm nej lub xubntiag. Nej muab lub luaj licas luj rau lwmtus lawm, Vajtswv yuav muab lub luaj li ntawd luj rov rau nej.”
39Thiab Yexus qhia ib zaj lus pivtxwv rau lawv hais tias: “Tus uas digmuag yeej tsis muaj peevxwm coj tau lwmtus digmuag kev; yog nws ua li ntawd, nkawd yeej yuav mus poob qabke xwb. #Math 15:14 40Tsis muaj ib tug tub kawm ntawv uas yuav loj dua nws tus xibhwb; tiamsis txhua tus uas kawm tiav lawm, nws yuav zoo ib yam li nws tus xibhwb. #Math 10:24-25; Yauh 13:16; 15:20
41“Vim licas koj saib qhov nyuag hmoov ntoo uas nyob hauv koj tus kwvtij lub qhovmuag, tiamsis koj ho tsis quavntsej txog yav ntoo uas nyob hauv koj lub qhovmuag? 42Uacas koj tseem muaj cuabkav mus hais rau koj tus kwvtij hais tias, ‘Cia kuv pab muab qhov nyuag hmoov ntoo uas nyob hauv koj lub qhovmuag rho tawm,’ tiamsis koj twb tsis pom yav ntoo uas nyob hauv koj lub qhovmuag. Tus niag neeg ntsejmuag ncaj siabnkhaus! Koj yuavtsum xub muab yav ntoo uas nyob hauv koj lub qhovmuag rho tawm tso, koj thiaj yuav pomkev tseeb muab qhov hmoov ntoo uas nyob hauv koj tus kwvtij lub qhovmuag rho tawm.
Tsob Ntoo Thiab Cov Txiv
(Mathais 7:16-20; 12:33-35)
43“Tsob ntoo zoo yeej tsis txi cov txiv phem lossis tsob ntoo phem yeej tsis txi cov txiv zoo. 44Koj yuav paub tias tsob ntoo ntawd zoo lossis phem yog los ntawm nws cov txiv. Neeg yeej tsis de txiv ncuavpias ntawm tsob pos nqe hlau, thiab tsis de txivhmab ntawm tsob pos paj ntsha. #Math 12:33 45Tus neeg zoo yeej rho tau yam zoo uas nws twb muab ntim cia rau hauv nws lub siab lawm coj los hais. Tus neeg phem yeej rho tau yam phem uas nws twb muab ntim cia rau hauv nws lub siab lawm coj los hais. Rauqhov lub siab xav puvnpo yam twg ces lub ncauj yeej hais yam ntawd tawm los. #Math 12:34
Ob Tug Kws Ua Tsev
(Mathais 7:24-27)
46“Vim licas nej hu Kuv hais tias, ‘Tus Tswv, tus Tswv,’ tiamsis ho tsis ua rawsli tej lus uas Kuv hais? 47Kuv yuav qhia rau nej paub tias txhua tus uas los cuag Kuv, mloog Kuv lus thiab ua rawsli Kuv qhia, tus ntawd zoo licas. 48Tus ntawd piv ib yam li tus uas tabtom ua tsev, nws khawb qhov mus tob-tob, thiab ua kiag lub quatsev rau saum pobzeb. Thaum dej huam los nyab thiab ntsawj lub tsev, los lub tsev tsis uazog, rauqhov lub tsev ntawd ua tau khov heev. 49Tiamsis tus uas hnov Kuv tej lus thiab tsis ua rawsli tej lus ntawd, ces nws piv ib yam li tus uas ua nws lub tsev rau saum npoo av uas tsis muaj lub quatsev. Thaum dej huam los ntsawj lub tsev, ces lub tsev ntawd txawm vau thiab puastsuaj tag huv tibsi lawm.”

ప్రస్తుతం ఎంపిక చేయబడింది:

Lukas 6: MWW2022

హైలైట్

షేర్ చేయి

కాపీ

None

మీ పరికరాలన్నింటి వ్యాప్తంగా మీ హైలైట్స్ సేవ్ చేయబడాలనుకుంటున్నారా? సైన్ అప్ చేయండి లేదా సైన్ ఇన్ చేయండి