JĀŅA EVAŅG̒ELIJS 3
3
1Bet tur bija kāds cilvēks no farizējiem, vārdā Nikodēms, jūdu valdības vīrs.
2Tas nāca pie Jēzus naktī un sacīja viņam: „Rabi, mēs zinām, ka tu esi mācītājs, no Dieva nācis. Jo neviens nevar tādas zīmes darīt, kā tu dari, ja Dievs nav ar to.“
3Jēzus atbildēja: „Patiesi, patiesi es tev saku, ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības.“
4Nikodēms saka viņam: „Kā cilvēks var piedzimt, vecs būdams? Vai tad viņš var atgriezties savas mātes miesās un atkal piedzimt?“
5Jēzus abildēja: „Patiesi, patiesi, es tev saku, ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā!
6Kas no miesas dzimis, ir miesa, un kas no Gara dzimis, ir gars.
7Nebrīnies, ka es tev esmu sacījis: Tev jāpiedzimst no augšienes.
8Vējš pūš kur gribēdams, un tu dzirdi viņu pūšam, bet nezini, no kurienes viņš nāk un kurp viņš iet. Tāpat ir ar ikvienu, kas piedzimis no Gara.“
9Nikodēms atbildēja: „Kā tas var notikt?“
10Jēzus atbildēja: „Tu esi Israēla mācītājs un to nezini?
11Patiesi, patiesi es tev saku: Mēs runājam, ko zinām un liecinām, ko esam redzējuši, bet iūs mūsu liecību nepieņe-mat.
12Ja jūs neticat, kad es jums stāstu par zemes lietām, kā jūs ticēsit, kad es jums stāstīšu par debess lietām?
13Jo neviens nav uzkāpis debesīs, kā vienīgi tas, kas no debesīm nācis, Cilvēka Dēls.
14Un kā Mozus paaugstinājis čūsku tuksnesī, tāpat jātop paaugstinātam Cilvēka Dēlam,
15Lai ikviens, kas tic, viņā iegūtu mūžīgo dzīvību.
16Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību,
17Jo Dievs savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur viņu tiktu glābta.
18Kas tic viņam, netiek tiesāts, bet kas netic, ir jau spriedumu dabūjis, tāpēc ka nav ticējis Dieva vienpiedzimušā Dēla vārdam.
19Bet šī ir tā tiesa, ka gaisma ir nākusi pasaulē, bet cilvēkiem tumsība ir bijusi mīļāka par gaismu, tāpēc ka viņu darbi bija ļauni.
20Jo ikviens, kas dara ļaunu, ienīst gaismu un nenāk pie gaismas, lai viņa darbi netiktu atklāti.
21Bet kas dara patiesību, nāk pie gaismas, lai būtu redzami viņa darbi, ka tie Dievā darīti.“
22Pēc tam Jēzus un viņa mācekļi nogāja Jūdejas zemē. Tur viņš ar tiem kādu laiku uzkavējās un kristīja.
23Bet ari Jānis kristīja Ainonā netālu no Salimas, jo tur bija daudz ūdens; un ļaudis gāja un likās kristīties.
24Jo Jānis vēl nebija iemests cietumā.
25Tad izcēļās vārdu maiņa starp Jāņa mācekļiem un kādu jūdu par šķīstīšanos.
26Tie griezās pie Jāņa un sacīja viņam: „Rabi, kas bija pie tevis viņpus Jardānas, par ko tu esi nodevis liecību, tas, lūk, kristi, un visi iet pie viņa.“
27Jānis atbildēja: „Cilvēks nekā nevar ņemt, ja tas viņam nav dots no debesīm.
28Jūs paši esat mani liecinieki, ka es esmu sacījis: Es neesmu Kristus, bet esmu sūtīts viņa priekšā.
29Kam pieder līgava, tas ir līgavainis: bet līgavaiņa draugs, kas stāv un klausās viņa vārdos, no sirds priecājas par līgavaiņa balsi. Šis mans prieks nu ir piepildījies.
30Viņam vajaga augt, bet man iet mazumā.
31Kas nāk no augšienes, tas ir pār visiem; kas ir no zemes, ir no zemes, un viņa runa ir no zemes. Kas nāk no debesim, tas ir pār visiem.
32Ko viņš skatījis un dzirdējis, par to viņš dod liecību, bet viņa liecību neviens nepieņem.
33Bet kas viņa liecību pieņēmis, tas ir apliecinājis, ka Dievs ir patiesīgs.
34Jo, ko Dievs ir sūtījis, tas runā Dieva vārdus, jo bez mēra viņš dod savu Garu.
35Tēvs mīl Dēlu un visu ir nodevis viņa rokā.
36Kas tic Dēlam, tam ir mūžīgā dzīvība. Bet, kas Dēlam neklausa, tas dzīvības neredzēs, bet Dieva dusmība paliek uz viņa.“
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.