JĀŅA EVAŅG̒ELIJS 5
5
1Pēc tam bija jūdu svētki, un Jēzus nogāja uz Jeruzālemi.
2Bet Jeruzālemē pie Avju vārtiem ir diķis, kuru ebrējiski sauc Betzata (Betezda), ar piecām stabu ailēm.
3Tanīs gulēja liels pulks slimnieku: aklu, tizlu, izkaltušu, [kas gaidīja uz ūdens kustēšanu.
4Jo savā laikā eņģelis nolaidās dīķī un ūdeni sakustināja; kuj-š tad iekāpa viņā pirmais pēc ūdens kustēšanas, tas kļuva vesels, lai kāda bija viņa slimība.]
5Tur bija arī kāds cilvēks, kas trīsdesmit astoņus gadus bija gulējis nevesels.
6Jēzus, redzēdams viņu guļam un zinādams, ka viņš jau ilgi atrodas tādā stāvoklī, saka viņam: „Vai tu gribi vesels kļūt?“
7Slimais viņam atbildēja: „Kungs, man nav neviena cilvēka, kas mani ienestu dīķī, kad ūdens sāk kustēties; bet kamēr es pats noeimu, cits jau aiziet man priekšā.“
8Jēzus viņam saka: „Celies, ņem savu gultu un staigā!“
9Un tūdaļ tas cilvēks kļuva vesels, paņēma savu gultu un sāka staigāt. Bet tā diena bija sabats.
10Tad jūdi sacīja tam, kas bija dziedināts: „Šodien sabats, tev nav brīv gultu nest.“
11Bet viņš tiem atbildēja: „Kas mani darīja veselu, tas man sacīja: Ņem savu gultu un staigā.“
12Tie jautāja viņam: „Kas tas bija, kas tev sacīja: Ņem savu gultu un staigā?“
13Bet izdziedinātais nezināja, kas tas bijis, jo Jēzus bija nozudis pūlī, kas bija tanī vietā.
14Pēc tam Jēzus to atrod templī un saka viņam: „Redzi, tu esi vesels kļuvis; negrēko vairs, lai tev nenotiek kas ļaunāks.“
15Tad cilvēks nogāja pie jūdiem un viņiem sacīja, ka tas, kas viņu dziedinājis, ir Jēzus.
16Un jūdi tāpēc sāka Jēzu vajāt, ka viņš to bija darījis sabatā.
17Bet viņš tiem atbildēja: „Mans Tēvs aizvien vēl darbojas, tāpēc arī es darbojos.“
18Šo vārdu dēļ jūdi vēl vairāk meklēja viņu nokaut, tāpēc ka viņš nevien sabatu neievēroja, bet arī apzīmēja Dievu par savu Tēvu, sevi pielīdzinādams Dievam.
19Tad Jēzus turpināja: „Patiesi, patiesi, es jums saku: Dēls no sevis neko nevar darīt, ja viņš neredz Tēvu to darām. Jo, ko tas dara, to arī Dēls dara tāpat,
20Jo Tēvs mīl Dēlu un tam rāda visu, ko pats dara; un viņš tam rādīs vēl lielākus darbus nekā šos, ka jūs brīnīsities.
21Jo itin kā Tēvs uzmodina miroņus un dara tos dzīvus, tā ari Dēls dara dzīvus, ko viņš grib.
22Jo Tēvs vairs nespriež tiesu ne par vienu, bet visu tiesu ir nodevis Dēlam,
23Lai visi godātu Dēlu, tāpat kā viņi godā Tēvu. Kas Dēlu negodā, negodā Tēvu, kas viņu sūtījis.
24Patiesi, patiesi, es jums saku: Kas manus vārdus dzird un tic tam, kas mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība, un tas nenāk tiesā, bet no nāves ir iegājis dzīvē.
25Patiesi, patiesi, es jums saku: Nāk stunda un viņa ir jau klāt, kad mirušie dzirdēs Dieva Dēla balsi un, kas būs dzirdējuši, dzīvos.
26Jo itin kā Tēvam ir dzīvība pašam sevī, tāpat viņš arī Dēlam ir devis, lai tam būtu dzīvība pašam sevī.
27Un viņš tam ir devis varu turēt tiesu, tāpēc ka viņš ir Cilvēka Dēls.
28Nebrīnieties par to! Jo nāk stunda, kad visi, kas ir kapos, dzirdēs viņa balsi,
29Un nāks ārā: tie, kas labu darījuši, lai celtos augšām dzīvībai, bet tie, kas ļaunu darījuši, lai celtos augšām sodam.
30Es no sevis nespēju darīt nekā. Kā es dzirdu, tā es spriežu, un mans spriedums ir taisns, jo es nemeklēju savu gribu, bet tā gribu, kas mam sūtījis.
31Ja es viens pats liecinu par sevi, tad mana liecība nav pareiza.
32Ir cits, kas liecina par mani, un es zinu, ka liecība, kuru viņš dod par mani, ir pareiza.
33Jūs esat izsūtījuši pie Jāņa, un viņš patiesībai ir devis liecību.
34Tomēr es nepieņemu liecību no cilvēka, bet to pieminu, lai jūs tiktu izglābti.
35Viņš bija svece, kas īsu brīdi deg un spīd, bet jūs gribējāt līksmoties viņa gaismā.
36Bet man ir lielāka liecība nekā Jāņa: Tie darbi, ko Tēvs man ir devis, lai es tos pabeidzu, šie paši darbi, ko es daru, liecina par mani. ka Tēvs mani sūtījis.
37Un Tēvs, kas mani sūtījis, pats ir liecību devis par mani. Bet jūs viņa balsi nekad neesat dzirdējuši nedz viņa seju redzējuši,
38Un viņa vārds nemīt jūsos, tāpēc ka jūs neticat tam, ko viņš sūtījis.
39Jūs pētījat rakstus, jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība, un tie ir, kas dod liecību par mani!
40Bet jūs negribat nākt pie manis, lai iegūtu dzīvību.
41No cilvēkiem es godu nepieņemu.
42Bet es jūs pazīstu, ka Dieva mīlestība nav jūsos.
43Es esmu nācis sava Tēva vārdā, un jūs mani nepieņemat. Ja cits nāks savā paša vārdā, to jūs pieņemsit.
44Kā jūs varat kļūt ticīgi, cits no cita godu pieņemdami, bet nemeklēdami godu, kas nāk no vienīgā Dieva?
45Nedomājiet, ka es jūs apsūdzēšu pie Tēva. Jums ir savs apsūdzētājs, Mozus, uz ko jūs esat likuši savu cerību.
46Jo, ja jūs ticētu Mozum, jūs ticētu ari man, jo par mani viņš ir rakstījis.
47Bet ja jūs neticat viņa rakstiem, kā jūs ticēsit maniem vārdiem?“
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.